Sākoties lietainajam laikam, drošība uz ceļiem kļūst vēl aktuālāka, tāpēc eksperti aicina ikvienam automašīnas vadītājam uzdot sev jautājumu - vai zina, kā rīkoties, kad zaudēta kontrole pār savu spēkratu, kā arī vienlaikus atgādina par būtiskajām bīstamībām uz ceļiem.
Kaut arī automobiļu ražotāji, tostarp BMW, aizvien vairāk spēkratos integrē sistēmas, kas padara tā vadīšanu drošāku un pat vieglāku, tomēr nekas nespēs aizstāt paša šoferīša uzmanību un modru attieksmi.
“Piemēram, jaunākajās BMW automašīnās ir iestrādāta aktīvās aizsardzības sistēma, kas pati piestūrējot palīdz autovadītājam noturēt spēkratu joslā, brīdina, ja blakus joslā esošā automašīna atrodas “aklajā zonā”, un pat par iespējamu sadursmi, ja automašīna pārāk ātri tuvojas priekšā braucošajam auto, un pati piebremzē,” stāsta BMW tirdzniecības vadītāja Kristīne Nesaule, kurai pašai ir vairāk nekā 15 gadu auto vadīšanas stāžs.
Tikmēr Drošas braukšanas poligona (DBP) instruktors Aleksandrs Voļskis uzsver, ka pareizā attieksme ir vienkāršākais un lētākais veids, kā uzlabot drošību uz ceļiem.
“Jāsaprot, ka automašīnas vadīšana ir atsevišķa, nopietna darbība, tas nav blakusdarbs. Tomēr ikviens mēs mēdzam iegrimt domās un nokļūt gala mērķī, pat neatceroties kā. Pārsvarā jau viss vienmēr beidzas laimīgi, tomēr pašiem jābūt gataviem netipiskām situācijām,” piebilst Voļskis.
Pēc ekspertu domām, sākoties rudens lietavām, vadītājiem jāatgādina sev par rīcību, kad sākas akvaplanēšana, sānslīde vai ceļā pēkšņi gadās kāds dzīvnieks.
“Akvaplanēšana sākas, kad starp riepām un ceļa segumu iekļūst ūdens. Ja ātrums ir pārāk liels, ūdens vairāk netiek novadīts, zūd saķere ar ceļa segumu un pasliktinās vadītāja kontrole pār automašīnu - iespēja stūrēt, piebremzēt vai paātrināt braukšanu. Saķere var zust arī, ja uz ceļa ir daudz putekļu, sniegs vai ledus,” stāsta DBP instruktors.
Situācijā, ja automašīna neiekļaujas pagriezienā un slīd virzienā ārpus tā un nav sākusies sānslīde, ir jāsamazina braukšanas ātrums, laideni atlaižot akseleratora pedāli. Taču, ja ir sākusies aizmugurējās ass izslīde, gan priekšējās, gan aizmugurējās piedziņas automašīnu vadītājiem ir jāstūrē virzienā atpakaļ uz ceļu jeb sānslīdes virzienā. Šajā situācijā nevajadzētu baidīties, bet gan griezt stūri pietiekami ātri un plaši, lai apsteigtu sānslīdi. “Virzienā atpakaļ uz ceļu” nozīmē - ja, piemēram, aizmugurējā ass slīd pa labi nost no ceļa, stūre ir jāgriež pa labi.
Tajā pat laikā priekšējās piedziņas automašīnu vadītājiem eksperts iesaka nedaudz piespiest akseleratora pedāli. Nekādā gadījumā nedrīkst strauji bremzēt, jo bremzējot automašīnas smaguma centrs tiek novirzīts uz priekšu un aizmugurējā ass kļūst vēl vieglāka, kas tikai pastiprinās sānslīdi.
Savukārt, ja izslīdējusi ir priekšējā ass, eksperts iesaka turēt stūri esošajā pozīcijā vai arī nedaudz pagriezt pretējā virzienā un atlaist akseleratora pedāli, lai atgūtu saķeri ar ceļu. Jāsaprot, ka šāda situācija veidojas, jo inerces spēks ir lielāks par saķeres spēku. Biežākā kļūda šādās situācijās ir, ja tiek par daudz sagriezta stūre, tad saķere ar ceļu samazinās un kontroli pār automašīnu atgūt ir grūtāk.
Lai arī pilnpiedziņas auto uz ceļa ir stabilāki, arī tie nav gluži neuzvarami. Šīm automašīnām aizmugurējā sānslīde notiek biežāk kā priekšpiedziņas automašīnām. Pēc Voļska teiktā šādās situācijās ir jāsaglabā vienmērīgs ātrums - nedrīkst ne strauji bremzēt, ne arī paātrināt braukšanu. Papildu tam ir pareizi jāstūrē kā aprakstīts augstāk.
Taču lietus nav vienīgā autovadītāju raize - gana nopietnu postījumu var nodarīt arī uz ceļa izskrējis dzīvnieks. DPB eksperts izšķir divas rīcības - ja dzīvnieks nav augstāks par automašīnas pārsega augstumu un ja dzīvnieks ir augstāks par pārsegu. Gadījumā, ja dzīvnieks ir mazāks, piemēram, lapsa, zaķis un pat stirna, instruktors iesaka nemēģināt to apbraukt, jo lielā ātrumā neveiksmīgas izvairīšanās sekas var izrādīties smagākas par sadursmes sekām. No lielākiem, izvērtējot situāciju, ir jāmēģina pēc iespējas izvairīties.
“Ja pirms sadursmes ir iespēja izvērtēt apkārtni un redzat, ka ir iespēja dzīvnieku apbraukt, neiebraucot grāvī, kokā vai pretim braucošā automašīnā, tad tas ir jādara. Pirms tam vajadzētu pēc iespējas vairāk samazināt ātrumu, bet pirms pašas apbraukšanas atlaist bremzes pedāli, tādējādi ar automašīnu būs vieglāk manevrēt un apbraukšanas diapazons būs lielāks,” paskaidro Voļskis.
Ikkatru mirkli, esot pie auto stūres, ir jāsaglabā modrība. Lai izvērtētu pareizo rīcību ikvienā situācijā, uz ceļu ir jāskatās plašāk par priekšējās automašīnas aizmuguri, tad iespējams nepieļaut negaidītas situācijas. Tādēļ ieteicams novērot trīs līdz četras priekšā braucošās automašīnas, kā arī apkārt notiekošo. Tāpat abi eksperti iesaka nepārvērtēt savas un arī automašīnas spējas - labāk tās novērtēt kontrolētā situācijā, lai labāk reaģētu uz ceļiem.
