Inchcape BM Auto - BMW Motorrad 90 gadi - R 37 – BMW dodas sportot…

(12.04.2013.)


Oriģinālā R 32 tūlītējie panākumi ļāva BMW kļūt par nopietnu industrijas spēlētāju pat vēl piecus gadus, pirms kompānija sāka izstrādāt tās pirmo automobili, turklāt ikoniskais modelis marku ieveda motoru sporta pasaules augstākajā līmenī. Esiet pazīstami ar R 37…

Ar 8,5 zirgspēku 494 cm3 motoru, maksimālo ātrumu 90 km/h un 120 kg svaru R 32 ātri ieguva droša, viegli vadāma motocikla reputāciju. Tas bija uzticams un vienkārši uzturams tehniskajā kārtībā. Sasnieguši šos pamatmērķus, rūpnīcas talantīgie inženieri drīz vien sāka domāt, kā pilnveidot motoru un šasiju, lai piedalītos sacensībās ar konkurētspējīgu tehniku.

Foto: Rūdolfs Šleihers

Spējot pārliecināt kolēģus, ka “sacensības uzlabo sugu”, jauns inženieris un arī aktīvs motoportists Rūdolfs Šleihers tika iecelts par projekta vadītāju, neraugoties uz faktu, ka viņš ar kompāniju bija kopā tikai no 1923. gada.

Pavisam jauns, pat vēl nesasniedzis 30 gadu vecumu, 1924. gadā viņš modelim R 37 izstrādāja pirmās alumīnija sakausējuma cilindru galvas. Būtisks tehniskā progresa priekšnoteikums bija kompānijas bagātā pieredze ar alumīnija sakausējumiem, un R 37, kā arī R 39 viencilindra motors kļuva par pirmajiem sērijveida dzinējiem ar šādām cilindru galvām.

Jau toreiz kopsatiksmei un sacīkstēm domātā tehnika atšķīrās, un, aizraujošās perspektīvas iedvesmoti, inženieri ķērās pie Boxer attīstīšanas, kur vien iespējams, izmantojot zināšanas, kas nāca no pieredzes ar lidmašīnu motoriem. Tas nozīmēja augstākos tehnoloģiju un materiālu standartus. R 32 standarta jauda, izstrādājot R 37 sacīkšu versiju, tika ievērojami palielināta, pareizāk – tā tika praktiski divkāršota, jo 500 cm3 R 37 attīstīja 16 zirgspēku.

Būdams kas daudz vairāk par “tūnētu” R 32, R 37 lepojās ar modernāku gāzu sadales mehānismu, kas turklāt bija droši pasargāts zem cilindru galvu vākiem. Cilindru galvas bija izgatavotas no viegla alumīnija, un motocikliem – lai uzsvērtu to sporta iedabu – tika noņemti lukturi.

R 37 bija nedaudz smagāks par priekšteci, taču lielāka jauda tam ļāva attīstīt savam laikam vairāk nekā respektējamus 115 km/h. Nedaudz pieauga degvielas patēriņš (4 l/100 km), taču to kompensēja ekselentā dinamika. Ar 2900 reihsmarku cenu R 37 tobrīd bija dārgākais motocikls Vācijā. Augstajai cenai bija iespaids uz pārdošanas rezultātiem (periodā no 1925. līdz 1926. gadam tika izgatavoti vien 152 eksemplāri), taču R 32 sporta versija BMW ļāva iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs visā pasaulē un palīdzēja nostiprināties kā luksusa motociklu ražotājam.

Panākumi sportā bija svarīgi, lai pierādītu ne vien izturību un tehnisko uzticamību, bet arī apliecinātu motocikla spēju darboties atšķirīgos apstākļos. R 37 panākumi bija tūlītēji un ar paliekošu iespaidu. Francis Bībers 1924. gadā uzvarēja Vācijas čempionātu 500 cm3 klasē, bet gadu vēlāk šo panākumu atkārtoja Rūdolfs Reihs. Lai arī tikai jaunienācējs sportā, BMW baudīja īstu panākumu vilni: 91 uzvara 1925. gadā, 105 uzvaras 1926. gadā un 171 triumfs 1927. gadā. Laikposmā no 1924. līdz 1929. gadam BMW izcīnīja visus iespējamos titulus klasēs līdz 500 kubikcentimetriem.

Taču lielākās ziņas nāca no ārzemēm, kur neviens cits kā Rūdolfs Šleihers BMW sagādāja pirmo starptautisko sacensību titulu, kļūdams par Lielbritānijas sešu dienu sacīkšu uzvarētāju. Šis bija pirmais vācu sportista panākums starptautiskajā arēnā un palīdzeja pievērst uzmanību BMW markai, apliecinot, ka tā jāuztver nopietni. Taču Šleihera triumfs bija tikai pats sākums sacīkšu panākumu vēsturei, kas ar pieaugušu spēku turpinās līdz pat šodienai.

Vēlāk Šleihers bija atbildīgs par motoru izstrādi markas standarta un sacīkšu automobiļiem, taču, pateicoties viņai kaislībai uz inženieriju, viņa aizrautībai ar motoru sportu un vēlmei pierādīt, uz ko spējīgi markas produkti gan uz ceļa, gan ārpus tā, tika sēta sēkla daudziem nākotnes modeļiem, kas dzima, lai apmierinātu braucēju slāpes pēc sacensībām un piedzīvojumiem.