BNN
Jaunu automobiļu tirgus un nozare kopumā ir piedzīvojusi lielāko kritumu vēsturē, jo nav neviena nozare, kur tirgus būtu divos krīzes gados nokrities par mīnus 90%, intervijā BNN sacījis Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs.
Tāpat viņš atzīmē, ka Latvijas autoparks kļūst par vecāko auto parku Eiropas Savienībā (ES), piebilstot, ka Latvijā tehnisko apskati izgājušās automašīnas ir vidēji 12,5 gadus vecas, ES automašīnām vidējais vecums ir 7 gadi, Igaunijā – vidēji 8,5 gadi, bet, piemēram, Luksemburgā – pat 2 gadi.
1. Svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?
Viena no svarīgākajām tendencēm, kas novērojama Latvijas auto tirdzniecības nozarē, ir līzinga darījumu apjoma kāpums no šogad kopējā reģistrētā jauno automobiļu skaita. Augusta mēnesī līzinga kompānijas finansē jau 62% no jaunā autoparka, pietuvojoties jau 2007.gada 88% maksimālajai robežai, kas ir priekšnosacījums jaunu auto tirgus pieaugumam un nozares attīstības stabilitātei nākotnē.
Otrs svarīgs notikums ir auto tirgotāju kopīgi uzsāktā cīņa, lai valsts iestāžu izsludinātie publiskie iepirkuma konkursi par automobiļu piegādi, atbilstu vispārējiem godīgas konkurences principiem, lai maksimāli lietderīgi tiktu izmantoti valsts – nodokļu maksātāju, līdzekļi un tiktu panākts optimāli izdevīgākais konkursa iznākums.
2. Vai nozarē izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?
Viennozīmīgi ir jūtams kvalificētu auto servisa mehāniķu, jo īpaši elektriķu un diagnostikas speciālistu un virsbūves krāsotāju deficīts, jo pēckrīzes periodā šo kvalifikāciju speciālisti daudzi ir emigrējuši uz citām ES dalībvalstīm augstāku ienākumu meklējumos, kas ir radījis nopietnu darbaspēka trūkumu auto tirdzniecības un remonta nozarē. Šo apstākļu dēļ rodas nepamatots atalgojuma kāpuma pieprasījums, kuru savukārt, nav iespējams šobrīd kompensēt ar pakalpojuma cenas korekciju kāpumu, joprojām saglabājoties ļoti zemai klientu pirktspējai.
3. Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Noteikti svarīgs moments mūsu nozarē ir dramatiska auto transporta nodokļu un nodevu disproporcija starp Baltijas valstīm, kur atsevišķās pozīcijās starpības sasniedz pat 24 reizes. Automašīnas trīs gadu nodevu un nodokļu izdevumi Latvijā sastāda 550 LVL, Igaunijā – 161 LVL, bet Lietuvā – 40 LVL, kas ir 14 reizes mazāk. Piemēram, pirmreizēji reģistrējot automašīnu, Latvijas auto īpašnieks nodokļos un nodevās samaksā 360 LVL, Igaunijas – 125 LVL, bet Lietuvas – 15 LVL, kas atkal ir jau pat 24 reizes mazāk. Šī nodokļu un nodevu disproporcija spēcīgi ietekmē Latvijas konkurences spēju Baltijas mērogā un pat lielāko Latvijā bāzētu kompāniju vidū. Iegādājoties auto ar Latvijas reģistrāciju, sanāk ievērojami pārmaksāt, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Tādējādi ievērojams nodokļu apjoms aiziet garām arī Latvijas valsts kasei.
Papildus vēlētos redzēt no valsts skaidru un stratēģiski orientētu nodokļu politiku, kas ir virzīta uz valsts auto parka atjaunošanu, nevis kā tas ir šobrīd, kad mūsu autoparks kļūst par vecāko auto parku Eiropas Savienībā. Piebildīšu, ka Latvijā tehnisko apskati izgājušās automašīnas ir vidēji 12,5 gadus vecas, ES automašīnām vidējais vecums ir 7 gadi, Igaunijā – vidēji 8,5 gadi, bet, piemēram, Luksemburgā – pat 2gadi.
4. Kā krīze ietekmēja Jūsu pārstāvēto nozari?
Jaunu automobiļu tirgus un mūsu nozare ir piedzīvojusi lielāko kritumu vēsturē, vērtējot starp visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, jo nav neviena nozare, kur tirgus būtu divos krīzes gados nokrities par mīnus 90%. Piemēram, 2008.gadā kritums bija -41%, bet 2009.gadā jau -81%.
Pārdošanas apjomi krīzes periodā nokritās līdz pat 1997.gada līmenim, bet šobrīd jau esam atkal sasnieguši 2003.gada tirdzniecības apjomus. Lai sasniegtu 2007.gada tirgus augstāko punktu vēl joprojām ir nepieciešama ekonomikas attīstība vismaz 7-10 gadu periodā.
Auto nozare kopumā ir piedzīvojusi ievērojamus zaudējuma apjomus, kas joprojām ir turpinājušies 2010.gadā. Tikai 2011.gadā notiek stabilizācija un atgriešanās pie pirmajiem peļņas rezultātiem.
Arī nodarbināto skaita samazinājums konsolidācijas rezultātā ir bijis iespaidīgs, kā arī atalgojuma līmeņa samazinājums nozarē kopumā.
Daži LPAA biedru kopējie finanšu rezultāti:
1) Apgrozījuma kritums: -50% 2009.gadā; -27% 2008.gadā (2007.= uz 777milj. LVL; 2008.= uz 577milj.LVL; 2009.= uz 289milj.LVL);
2) Peļņa/ Zaudējumi: 2008.: -11,5 milj. LVL; 2009.: -24 milj. LVL; (2007.: +21,4 milj. LVL);
3) Nodarbinātie: -22% 2009.gadā (2008.=3735cilv.; 2009.=2920cilv.); 2010.gadā darbinieku samazinājums turpinājās;
4) LPAA biedru skaits: 43 – 2011.gadā; 40- 2010.gadā; 45 -2009.gadā; 48 -2008.gadā; 48 -2007.gadā;
5) LPAA biedru valstij nodokļos samaksātās summas: 2007.= 197,7 milj. LVL; 2008.= 136,4 milj. LVL; 2009.= 46,4 milj. LVL (dramatiskas izmaiņas valsts nodokļu ieņēmumos (2009.gadā mīnus 150 milj. LVL, salīdzinot ar 2007.g.), LPAA biedri «treknajos» gados bija ļoti nozīmīgs nodokļu maksātājs, kā arī nodarbināja ievērojamu skaitu darbinieku).
Kopējie nozares zaudējumi 2009.gadā sasniedza rekordaugstu summu, kas ir lielāka par jebkura gada visu biedru kopējo peļņu. Zaudējumi radās no automobiļu lielo krājumu realizācijas zem pašizmaksas, lai izbrīvētu naudu un varētu norēķināties ar bankām. Bija pilnīgi neiespējami tik strauji samazināt uzņēmumu izdevumus līdz ar tik strauju tirgus kritumu.
Kopīgi 2 gados Latvijas jaunu auto tirgus ir piedzīvojis deviņkārtīgu samazinājumu, salīdzinot ar 2007.gada rādītājiem. Daudziem auto dīleriem un importētājiem krājumi bija veidoti, balstoties uz augošu tirgus prognozi un deviņkārtīgs tirgus kritums nozīmēja ekstrēmus soļus, lai atbrīvotos no neadekvāti lielā krājuma pret tirgū palikušo pirktspēju. Šos krājumus nācās realizēt ciešot pat līdz 20-40% zaudējumus uz katru auto. Krīzes otrais, 2009.gads, bija kritisks gads auto dīleriem, tas bija ekstrēms izdzīvošanas tests.
Finanšu krīze Latvijā praktiski iznīcināja iedzīvotāju vidusslāni, kas nu vairs nevarēja atļauties iegādāties neko lieku, kur nu vēl jaunu auto. Šī visa rezultātā, apjoma markas – mazo automobiļu segments, ir krities dramatiski. Premium segmenta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši mērenāku kritumu, jo turīgie kam bija nauda, tā vēl joprojām ir pietiekamā apjomā, lai iegādātos jaunu auto.
5. Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Būtiskākā problēma Latvijā, bet izteikti auto apkalpošanas nozarē (serviss un virsbūves remonts) ir pelēkās ekonomikas īpatsvars, kas jau sasniedz ap 90% nozarē kopumā, jo darbu izpildi apdrošināšanas finansēto remontu apjomiem lielākie apdrošinātāji ir pārgrupējuši uz tā saucamajiem «lētajiem krūmu servisiem», kuri nodokļus nemaksā un nodrošina dempinga cenas, kuras dīleru uzņēmumi nevar atļauties.
Mūsuprāt, no valsts puses pietrūkst mērķtiecīgas un efektīvas darbības korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanā – nodokļu nemaksāšanas izskaušanā, kas ievērojami kropļo konkurenci, kā arī valsts iepirkumi netiek orientēti uz kompānijām, kas maksā nodokļus. Nolikumos vajadzētu iestrādāt pretendentu atlases kritērijos prasību iesniegt VID izziņu jeb apliecinājumu, ka pretendents ir veicis nodokļu maksājumus vismaz 3 gadu uzņēmuma darbības periodā. Diemžēl, par uzvarētājiem valsts iepirkumu konkursos visbiežāk kļūst «sashēmoti» uzņēmumi, kas nodokļus apiet
