Latvijā saņemt invalīdu stāvvietas atļauju cilvēkiem ar kustību traucējumiem uz noteiktu laika periodu pēc operācijas vai nelaimes gadījumiem praktiski nav iespējams, jo, kamēr iestādes apstiprina invaliditāti, bieži vien cilvēkam ratiņkrēsls vai kruķi nav vairs nepieciešami, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, A.Kulbergs uzskata, ka valstī ir jāmazina bezjēdzīgā birokrātija un jāatvieglo cilvēkiem ar kustību traucējumiem piekļuve infrastruktūras izmantošanai.
Pēc avārijas A.Kulbergs pieredzēja apgrūtinošu procesu, kad, cenšoties iegūt invalīda stāvvietas atļauju, bijis liecinieks milzu birokratizācijai. “Pēc avārijas periods manā dzīvē ir bijis pietiekami smags. Man bija jāmācās 5 mēnešus pārvietoties pa invalīdiem nepiemērotajām Rīgas ielām ar ratiņkrēslu, no jauna būs jāmācās staigāt un jāiet uz neskaitāmām fizioterapijas nodarbībām. Paralēli tam sapratu, ka mēs ņirgājamies par 36 000 cilvēkiem ar kustību traucējumiem visā Latvijā un tik pat ar īslaicīgiem kustību traucējumiem, pazemojot viņus ar pilnīgi bezjēdzīgu un apgrūtinošu procesu ar invaliditātes apliecības un secīgi stāvvietas iegūšanu. Pēdējais, ko cilvēkiem ar apgrūtinātu kustību vajag, ir nepieciešamība staigāt no vienas valsts iestādes uz otru,” uzskata A.Kulbergs.
Ja kāda iemesla dēļ ir radusies nepieciešamība pēc invalīda stāvvietas apliecības saņemšanas, cilvēkam ar īslaicīgiem kustību traucējumiem traumas vai avārijas dēļ tas praktiski nav iespējams, savukārt cilvēkiem ar pastāvīgo invaliditāti ir jārēķinās ar sarežģītu, ilgu un ikgadēju birokrātisku procesu. No sākuma ir jāsaņem nosūtījums no ģimenes ārsta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (Valsts komisija). Valsts komisijai pēcāk ir jāiesniedz iesniegums ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, iesniegumam pievienojot ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju un citus medicīniskos dokumentus pēc nepieciešamības. Tas vidēji aizņem 1,5 mēnešus. Ja ir nepieciešams saņemt Invalīdu stāvvietas karti, pēc tam ir jādodas arī uz CSDD.
“Ja esi pēc avārijas izrakstīts no slimnīcas ar kruķiem vai ratiņkrēslā, tad rēķinies, ka izmantot invalīdu stāvvietu tev traucē likums. Dodoties pēc zālēm, uz fizioterapiju, ārsta vizīti vai vienkārši pēc pārtikas, visu stāvlaukumu var nākties šķērsot ar kruķiem vai ratiņkrēslu, jo iegūt tikai invalīdu stāvvietas atļauju ir neiespējami. Cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi, ikdienā jau tā ir grūti pārvietoties pat pa savu dzīvesvietu. Tomēr viņi ir spiesti gaidīt rindās, braukt no vienas iestādes uz otru, lai saņemtu primāri nepieciešamo atļauju, kas atvieglo tālāko ikdienas pārvietošanos. Sistēma piespiež cilvēkus nepakļauties noteikumiem un pēcāk viņus par to soda,” pauž A. Kulbergs.
Auto asociācijas prezidents akcentē, ka šādam procesam cauri katru gadu no jauna ir spiesti iet cilvēki ar kustību traucējumiem vai invaliditāti uz mūžu. “Paradoksāli, bet fakts – mēs esam traģiski birokratizējuši tik elementāru lietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī cilvēki ar invaliditāti no dzimšanas ir spiesti katru gadu pierādīt Valsts komisijā, ka nav notikuši brīnumi un viņiem nav ataugusi neesoša ekstremitāte vai atjaunojusies no dzimšanas zudusī redze,” piebilst A. Kulbergs.
Risinājums – ārstējošais ārsts izsniedz invalīdu stāvvietas atļauju
Latvijā ir izbūvēta plaša invalīdu stāvvietu infrastruktūru pie tirdzniecības, pārtikas, izklaides un citiem objektiem. Diemžēl šī infrastruktūra ikdienā netiek izmantota un stāvvietas ir tukšas, jo cilvēki ir spiesti iet cauri birokrātijas labirintam, lai nonāktu līdz atļaujas izsniegšanai. Rezultātā cilvēki ar kustību traucējumiem ir spiesti pārkāpt noteikumus, novietojot transporta līdzekli ērtākā vietā. A.Kulbergs uzskata, ka risinājums ir ļaut pilnvarotam ārstējošam ārstam uz laiku, kamēr pacientam ir atvērta slimības lapa, izsniegt invalīdu stāvvietas atļauju.
“Ir daudz cilvēku, kuri pēc smagām operācijām vai citām traumām uz ierobežotu laiku ir spiesti pārvietoties ar kruķiem vai ratiņkrēslos. Viņi bieži nevar gaidīt mēnesi un vairāk, lai saņemtu nepieciešamo invaliditātes apliecību un nodrošinātu sev ērtāku pārvietošanos ikdienā, tāpēc, ļoti iespējams, atmet visam ar roku un faktiski savu dzīvi uz šo laiku neatvieglo. Manuprāt, valsts šo procesu varētu padarīt elementārāku, ļaujot ārstējošajam ārstam izsniegt invalīdu apliecību cilvēkiem, kuriem kustību traucējumi ir īslaicīgi, uz slimības lapas laiku,” uzsver Auto asociācijas prezidents.
