Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu. Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšnas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.
2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluotācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem. Papildus TEN, uzņēmumiem tiek piemērots arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kas tiek iekasēts par katru uzņēmuma īpašumā esošo auto un tiek aprēķināts atkarībā no automobīļa dzinēja tilpuma.
Izmaiņas ir skārušas abus šos nodokļus. UVTN palielinājums tiek pamatots ar patēriņa cenu indeksāciju un nodokļa likme ir pieaugusi par vidēji 7,8%. Automašinām ar dzinēja tilpumu līdz 2000cm3 tā ir pieaugusi līdz 31 eur mēnesī, līdšinējo 29 eur vietā. No 2001cm3 līdz 2500cm3 attiecīgi 49eur līdšinējo 46eur vietā, un no 2501cm3 līdz 3000cm 66eur pret 62eur. Bez tam ir ieviesta jauna kategorija virs 3000cm3 ar likmi 82eur mēnesī. Līdz šim, šīs automašinas tika apliktas ar nodokļa likmi 62eur mēnesī. Kopumā šī nodokļa izmaiņas palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 1.7 miljoniem eiro. Diemžēl arī šeit tika palaista garām iespēja, veicināt uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem auto, un saglabāta piesaiste visai arhaiskam kritērijam, dzinēja tilpumam, CO2 izmešu vietā.
Krietni dīvainākas izmaiņas ir skārušas transporta līdzekļu ekspluotācijas nodokļa (TEN) likmes. Lai izprastu šo izmaiņu dīvainību, nepieciešama neliela atkāpe par šī nodokļa aprēķina metodiku. Automašīnām, kuras ražotas pēc 2009. gada TEN nodoklis tiek aprēķināts pēc ražotāja norādītā CO2 izmešu daudzuma. Savukārt šo izmešu daudzumu ražotāji noteica pēc vienotas, standartizētas CO2 mērīšanas sistēmas NEDC (New Europian Driving Cycle), kas tika izstrādāta vēl deviņdesmito gadu sākumā. Pedējos atjauninājumus standarts piedzīvoja vēl 1997 gadā, un ar 2009. gada 1. janvāri tika noteikts par obligātu visiem ražotājiem, kā pamats CO2 izmešu noteikšanai. Taču ar 2021. gada 1. janvāri tiek ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas atšķiras ar testēšanas metodiku. Tā ir krietni tuvāka reālajiem auto lietošanas apstākļiem, palielinot gan dažādo testēšanas ciklu daudzumu, gan ilgumu. Tātad TEN aprēķināšanā turpmāk tiks izmantotas divas aprēķina tabulas, viena, pēc NEDC standarta, automašīnām kuras reģistrētas līdz 01.01.2021. Otra, atbilstoši WLTP standartam, automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc 01.01.2021. Diemžēl, veidojot šo WLTP standartam piemērojamo TEN aprēķinu tabulu nav ņemtas vērā ES rekomendācijas, šo standartu maiņu neizmantot par pamatu nodokļu pieaugumam. No šīs tabulas izriet, ka viens un tas pats auto līdz ar 2021. gada 1. janvāri sāks ķēzīt zemeslodi ar lielākiem izmešiem un tādēļ arī būtu apliekams ar lielāku nodokli. Piemēram Toyota Aygo ar 1.0l benzīna dzinēju, kurš ir reģistrēts 31.12.2020, atbilstoši NEDC standartam piesārņo ar 95 g/km CO2 un maksās TEN 12 eur gadā. Tieši tāda pati Toyota Aygo, taču reģistrēta 01.01.2021, atbilstoši jau WLTP standartam, piesārņos ar 118g/km CO2 un maksās TEN nodokli 66 eur/gadā. Vēlreiz uzsvērsim, abas šīs Toyotas ir pilnīgi identiskas. Šīs Toyotas nebūt nav vienīgās. Pāreja uz jauno WLTP standartu nozīmē vidēji 20% TEN pieaugumu jaunajām automašīnām, pie tam lielākais pieaugums skar tieši mazlitrāžas, ekonomiskos, un tātad, arī videi draudzīgākos auto. Vēl krāšņāka aina veidojas, ja ieskatās sporta un premium klases nodokļu likmēs. Tur, šo jauno, WLTP standartiem atbilstošo, TEN piemērošanas tabulu ir izdevies izveidot tādu, ka 2021. gadā reģistrētam Bentley Continental TEN likme būs par 150eur mazāka, kā tādam pašam Bentley, kurš reģistrēts 2020. gadā. Neskatoties uz to, ka arī tas atbilstoši jaunajam WLTP standartam rada lielākus CO2 izmešus (268g/km pret 255g/km pēc NEDC). Līdzīgus nodokļu samazinājums saņēmuši arī BMW X5M, Porsche 911 turbo S un vēl citi premium sporta auto.
Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam, tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām, akarībā no to reģistrācijas datuma. Tā kā nodokļi ir viens no ietkmīgākajiem valsts transporta politikas realizēšanas instrumeniem, ir grūti izprast, kādus signālus valsts ar šādām izmaiņām vēlas dot sabiedrībai. Taču ir skaidrs, ka būtisks nodokļu palielinājums mazajiem, ekonomiskajiem auto nekādi neveicina mūsu kritiski vecā (14,9 gadi) auto parka atjaunošanos, un vēl vairāk attālina mūs no klimata mērķu sasniegšanas. Un jo ilgāk mēs šādu politiku turpināsim, jo sāpīgākus lēmumus var nākties pieņem, nebūt ne tik tālā nākotnē, lai tomēr sasniegtu to CO2 izmešu samazinājuma apjomu, kuru Latvija ir apņēmusies sasniegt.
Par transporta nodokļu politiku atbildīga ir Satiksmes Ministrija, tādēļ varētu šķist, ka visas šīs ačgārnības un ar vien lielākā plaisa starp izvirzītajiem mērķiem un realitāti ir tikai un vienīgi tās neizdarība vai nekompentence. Taču nesteigsimies mest akmeņus. Transporta politika, sevišķi klimata politikas kontekstā, ir joma, kurā veiksmīga mērķu sasniegšana ir tieši atkarīga no četru ministriju kopīga darba. VARAM, kā galvenais klimata programmu un arī līdzekļu kurators, Finanšu Ministrija, kā galvenais budžeta dalītājs, Ekonomikas Ministrija, kā atbalsta mehānismu izstrādātājs un tikai tad Satiksmes ministrija, kā transporta politikas realizētājs. Taču šobrīd transporta nodokļi tiek uztverti vien kā budžeta papildinātājs dažādu citu mērķu finansēšanai. Kā spilgts piemērs tam kalpoja neveiksmīgais mēģinājums ieviest “dīzeļu nodokli” lietotajiem auto, lai finansētu dīzeļu vilcienu iegādi. Lai arī ideja pasargāt Latviju no dīzeļu izgāztuves likteņa bija gluži pareiza, plānotais ieņemto līdzekļu izlietojums, nenovirzot tos atbalsta mehānismiem auto parka atjaunošanai, nekādi neatbilda kopīgo klimata mērķu sasniegšanai. Bet vilcienus taču arī vajag. Un šajā situācijā Satiksmes ministrijai ir grūti kaut ko pārmest, jo transporta nodokļi ir visai būtiska sadaļa tās budžetā, un to izlietojumu klimata mērķu vārdā neviens tai nekompensēs. Bet nauda ir nepiciešama arī ceļu infrastruktūras uzturēšanai.
Šādai situācijai turpinoties, mūsu uzņemtās klimata mērķu saistības turpinās tuvoties aisbergam gluži kā Titāniks un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad situācija vairs nav labojama. Tas mums visiem var izmaksāt dārgi. Krietni dārgāk, kā šobrīd investēt atbalsta mehānismos auto parka atjaunošanai.
Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Latvijā auto skaits uz vienu mājsaimniecību ir zemākais eiropā. 2020.g. šajā rādītājā mūs apsteidza pat Rumānija. Ir lieki lolot ilūzijas, ka auto parks samazināsies. Sevišķi, ja esam optimisti attiecībā uz mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Augot labklājībai pieaugs arī auto skaits, tādēļ ir svarīgi transporta nodokļu politiku veidot tādu, lai cilvēku izvēle būtu maksimāli videi draudzīga, ņemot vērā arī to rocību. To var panākt, kā ar pārdomātu reģistrācijas un ekspluotācijas nodokļu politiku, tā arī ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kuri veicinātu sabiedrības pārsēšanos uz jaunākiem, videi draudzīgākiem auto. Starpcitu, Latvija joprojām ir viena no 5 valstīm eiropā, kurā nav ieviesti nekādi atbalsta mehānismi videi draudzīgiem auto. Starp šīm piecām valstīm nav arī mūsu kaimiņu. Gan Lietuva, gan Igaunija nu jau ir ieviesušas dažādas atbalsta programmas.
Labā ziņa ir tā, ka šo situāciju izprot arī premjers un jau oktobrī uzdeva FinMin, VARAM un SatMin izstrādāt tādu auto nodokļu risinājumu, kas ietver stimulējošos mehānismus, kuri nodrošina ilgtermiņa ieguvumus gan videi, gan sabiedrībai. Tādēļ gribu aicināt premjeru arī turmpāk koordinēt šī jautājuma virzību. Un ņemot vērā, ka transports sastāda 28% no visiem CO2 izmešiem, transporta politiku izdalīt kā atsevišķu sadaļu klimata plānā un veidot tās izstrādei atsevišķu komandu, piesaistot arī Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Tās uzdevums būtu izstrādāt kompleksus risinājumus klimata mērķu sasniegšanai transporta sektorā, kas sevī ietver gan nodokļu politikas izmaiņas, gan dažādu atbalsta mehānismu ieviešanu. Auto Asociācijai ir sagatavoti pārdomāti priekšlikumi, kas balstīti citu eiropas valstu pieredzē, ar kuriem labprāt piedalīsimies jaunās transporta politikas izstrādē.
