Decembrī jauno auto tirgus saglabā stabilu kritumu. Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums sastādīja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums sastādīja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%. Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports. Kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām. Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektro auto (No tiem 10 VW eCrafter kravas furgoni elektroversijas) kas kopā satstāda 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Bez tam, decembrī importēti arī 38 lietoti elektro auto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto. Mainījusies arī darījumu struktūra. Būtiski samazinājies lielo korporatīvo darījumu skaits, decembrī tas sastādīja vien 17% no visiem darījumiem, savukārt privātpersonu darījumu īpatsvars saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un sastāda 35% no visiem darījumiem.
Pārsteigumu decembrī sagādājis smagā komerctransporta un autobusu segments. Smagā komerctransporta segments piedzīvojis 88%, bet autobusu 120% pieaugumu. Abos gadījumos tas saistīts ar vairākiem lieliem korporatīvajiem darījumiem. Neskatoties uz sekmīgo decembri, gada griezumā abi segmenti ir piedzīvojuši būtisku kritumu. Attiecīgi -34% un -36% pret 2019. gadu.
Decembrī reeksports samazinājies līdz 3% no kopējā pārdoto automašīnu skaita, kas pirms pandēmijas vidēji sastādija 10% no kopējā skaita. Tas tiešā veidā ir saistīts ar tirgus kritumu visā eiropā.
Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939). Taču neskatoties uz būtisko kritumu, sekmes dažādām auto markām ir krasi atšķirīgas. Divām no tām pat ir izdevies uzrādīt pieaugumu. ŠKODA un PEUGEOT ir piedzīvojuši attiecīgi 8% un 5% tirgus pieaugumu pret 2019. gadu. Tiesa PEUEGOT ir absolūts līderis reeksportā, eksportējot 1465 no pārdotajiem auto, kas ir 45% no kopējā auto eksporta. Lielākie zaudētāji savukārt ir NISSAN un VW kuru kritums sastāda attiecīgi 41 un 40%. Trešo lielāko kritumu ir piedzīvojusi TOYOTA – 27%. Tām seko HYUNDAI ar - 22%, BMW -15%, CITROEN un RENAULT -11%, un desmitnieku noslēdz KIA ar -8%. Atšķirīgie marku pārdošanas rezultāti ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Lielā mērā to ietekmēja tas, cik lielā mērā pandēmijas pirmais vilnis skāra konkrēto ražotāju. Vairākie no tiem bija spiesti, uz laiku, apturēt ražotnes pilnībā. Bez tam, pēc pavasarī piedzīvotā tirgus krituma 55%, arī vairāku tirgotāju stratēģija attiecībā uz nākotnes krājumu veidošanu bija piesardzīga, kā rezultātā, gada nogalē pieejamo automašīnu skaits izrādījās nepietiekams.
2020. gads ir zīmīgs ar to, ka TOYOTA ir izdeviest gāzt no līdera troņa VW, kas līdz šim bija populārākā izvēle jauno auto tirgū. Ar 2380 pārdotajiem auto un 15,2% tirgus daļu tā ir apsteigusi VW, kurš saglabā otro vietu ar 2134 auto un 13,6% tirgus daļu. TOP3 noslēdz ŠKODA ar 1938 auto un 12,4% tirgus. Tālāk seko PEUGEOT attiecīgi 1465/9,4%, RENAULT 783/50%, KIA 674/4,3%, CITROEN 658/4,2%, NISSAN 598/3,8%. HYUNDAI 557/3,6% un TOP10 noslēdz BMW ar 432/2,8%.
Arī populārāko modeļu topā TOYOTA ieņem līdera pozīcijas. Piet tam ar uzreiz diviem modeļiem. Visvairāk pārdotais modelis 2020. gadā ir TOYOTA RAV4 (728), tam seko TOYOTA COROLLA (699) un TOP3 noslēdz ŠKODA OCTAVIA (613). Tālāk seko VW TIGUAN (425), SKODA KODIAQ (392), VW GOLF (353), PEUGEOT 308 (343), VW PASSAT (329), KIA SPORTAGE (321) un TOP10 noslēdz NISSAN QUASHQAI (278).
2020. gadā izrāvienu piedzīvojis elektro auto tirgus. Lai arī absolūtos skaitļos tas joprojām ir niecīgs, taču 278% pieaugums liecina par ar vien pieaugošo elektro auto populartitāti. Kopā pārdoti 323 jauni elektro auto, pretstatā 90 vienībām 2019. gadā. Pateicoties koplietošanas auto pakaplojuma sniedzējiem absolūtais līderis ir RENAULT ar 108 auto, tam seko VW ar 63 auto un TOP3 noslēdz NISSAN ar 33 auto. Tālāk seko HYUNDAI – 29, PORSCHE – 16, AUDI – 14, BMW – 13, MAZDA – 12, PEUGEOT – 11, JAGUAR – 8, TESLA – 6. Bez tam, 2020. gadā importēti arī 245 lietoti elektro auto, kas ir 58% pieaugums pret 2019. gadu (143 auto).
Elektro auto būtiski ietekmējis arī vidējo izmešu rādītājus jaunajiem auto. CO2 vidējais rādītājies jaunajiem auto nokrities līdz 129 g/km no 136 g/km 2019. gadā. Interesantas tendences ir degvielas tipu izvēles privātpersonu segmentā. 73,6% izvēlas auto ar benzīna dzinēju un tikai 23,7% izvēlas auto ar dīzeļa dzinējiem. 1,4% izvēlas auto aprīkot ar naftas gāzi, 1% elektro auto, 0,3% ar “Plug-in” hibrīddzinēju un 0,1% ar dabas gāzi.
Pilnīgi pretēja aina ir lietoto auto tirgū. 85% no importētajiem auto ir aprīkoti ar dīzeļdzinēju. Bez tam 58% no visiem importētajiem lietotajiem auto ir vecāki par 10 gadiem, kas turpina palielināt autoparka novecošanos, kā rezultātā vidējais autoparka vecums ir pieaudzis līdz 14,9 gadiem. 2019. gadā tas bija 14,3 gadi.
“Lietotie auto sastāda 74% no kopējā auto importa Latvijā, kuri jau 10 gadus pēc kārtas turpina pasliktināt Latvijas auto parka vidējo vecumu, jo 60% no importētajām a/m ir vecākas par 10 gadiem, kur vairums ir rietumeiropā nobraukti dīzeļi. Latvija ir kļuvusi par vietu, kur Eiropa utilizē savu nobraukto autoparku vēl vairāk attālinot mūs no klimata mērķu sasniegšanas. 2020. gada dati pierāda, ka pat nelielais elektroauto daudzums būtiski samazina vidējos CO2 izmešu rādītājus. Ar atbalsta pasākumiem bezizmešu un zememisijas auto segmentam šo samazinājumu būtu iespējams vairākkārtīgi paātrināt. Tai pat laikā jaunās transporta ekspluotācijas nodokļa izmaiņas ir vairākkārtīgi palielinājušas nodokļu slogu videi draudzīgām automašīnām. Tāpēc mudinam nekavējoties sākt darbu pie transportlīdzekļu nodokļu politikas pārveides un atbalsta mehānisma izstrādes, kas veicinātu sabiedrības un uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem automobīļiem!” secina Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
