2019. gadā Latvijas jaunu kravas komercauto tirgus sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada. Kopā pagājušajā gadā tika reģistrēti 1110 kravas automobiļi ar pilnu masu virs 3.5T, kas ir 27% samazinājums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Šis rezultāts turpina iepriekšējos gados iezīmēto lejupejošo tendenci.
Latvijas tirgū tradicionāli lauvas tiesu šajā tirgū aizņem kravas komercauto segments ar pilnu masu 16T un vairāk. 2019. gadā šis segments veidoja 94% no visa tirgus (1044) un galvenokārt tie ir sedlu vilcēji (74% no visa segmenta), tālāk seko kravas šasijas, kas tiek aprīkotas ar vietējiem kravu pārvadājumiem nepieciešamajām virsbūvēm (7.4%), kokvedēji (7.4%), kravas furgoni (3.3%) un atkritumvedēji (2.4%), kā arī citu lietojumu kravas auto. Galveno tirgus tendenci nosaka lielākais segments sedlu vilcēji un pagājušajā gadā tas ir samazinājies par 34% salīdzinājumā ar 2018, kas ir pat ievērojami straujāks kritums par tirgu kopumā. Tai pat laikā daži no mazajiem segmentiem ir sasnieguši būtisku izaugsmi - kravas šasijas ir pieaugušas vairāk kā 2 reizes, bet atkritumu vedēji pieauguši par 47%. Šie nelielie segmenti ir orientēti uz vietējiem pārvadājumiem, vietējo pakalpojumu un vietējo biznesu.
Zīmolu reitinga Top 3 2019. gadā nav mainījies pirmo vietu saglabājot Volvo ar 443 kravas automobiļiem un 42% tirgus daļu, tālāk sekojot Scania (355, 34%) un MAN (78, 7.5%). Pie tam Volvo un Scania tirgus daļas ir pat pieaugušas, tādējādi pirmajam trijniekam sasniedzot 83% no visa tirgus. Sedlu vilcēju segmentā izteikti dominē Volvo (47%), otrajā vietā sekojot Scania (26%), turpretī kravas šasijas, kokvedējus, furgonus un atkritumvedējus galvenokārt ir piegādājis Scania Latvia. Šinī segmentā lielu lomu spēlē servisa tīkla pieejamība. “Jaunus Sedlu vilcējus pārsvarā iegādājas darbam Eiropā (apmēram 90%) kur šobrīd ir augsta konkurence un nenoteiktība par nākotni. Latvijai svarīgo aktualitāšu vidū ir tā dēvētā Mobilitātes pakotne, kas attiecas uz regulējumu autokravu pārvadājumiem ES dalībvalstīs, un dzelzceļa Rail Baltica projekts, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus. Tas īpaši skar mazos pārvadātājus, jo tiem ir ierobežoti resursi pielāgoties jaunām prasībām. Arī bankas skatās uz šo jomu kā augsta riska segmentu un izvirza stingrākas prasības finansējuma piešķiršanai. Arī mūsu valsts nodokļu sistēma nepalīdz uzlabot Latvijas pārvadātāju konkurētspēju starptautiskajos tirgos, kā piemēram degvielas cenas Lietuvā un Polijā ir zemākas”, Andis Kozlovskis, tirdzniecības vadītājs, Volvo Truck Latvia.
Lielākie sava autoparka atjaunotāji ir bijuši kravu pārvadātāji Kreiss, Dinotrans un Head, kas arī ir lielākie vai vieni no lielākajiem autoparku īpašniekiem. Šo un arī citu lielo un vidējo uzņēmumu parku atjaunošanas tempi 2019. gadā ir bijuši salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem un var uzskatīt, ka tie nav ietekmējuši tirgus kopējo rezultātu ne vienā, ne otrā virzienā. Tirgus samazinājums ir saistīts ar nelielu un mazu pārvadātāju parka nomaiņas vai palielināšanas paradumu maiņu. 2019. gadā kravas automobiļu iegādi ir veikuši par 120 uzņēmumiem mazāk kā 2018., kas ir samazinājums par 34% un šis samazinājums ir uzņēmumu segmentā, kas līdz šim katru gadu ir veikuši 1-3 auto iegādes.
Eiropā iepriekšējā gadā kravas komercauto tirgū (virs 16T) ir turpinājusies lai arī neliela, tomēr izaugsme. Gada 11 mēnešos ir sasniegts 1% pieaugums, tomēr jāatzīst, ka gada otra puse sākot ar Jūliju ir bijusi ar izteiktu tirgus samazinājumu katru mēnesi sasniedzot divciparu skaitli. Lielākie tirgi kā Vācija, Francija, Lielbritānija joprojām uzrāda stabilu sniegumu un pozitīvu pieaugumu, tomēr tādi otrā lieluma tirgi kā Polija un Nīderlande ir ar samazinājumu. Gandrīz 10% samazinājums ir skāris arī Lietuvas tirgu. Kravas komercauto tirgus svārstības ir saistītas ar globāliem ekonomiskiem procesiem, kas ietekmē pārvadājumu tirgu. Jūtamākais no tiem ir Brexit un tas visticamāk arī nākamajā gadā turpinās ietekmēt tirgus norises. Papildus ekonomiskajiem izaicinājumiem kravas komercauto tirgu gaida arī vēsturē pirmās emisiju normas saskaņā ar kurām 2025.gadā ir jāpanāk 15% CO2 samazinājums, bet 2030. gadā jau 30% samazinājums. Tik drastiski emisiju samazinājumi faktiski nav panākami bez masveidīgas jaunu enerģijas veidu ieviešanu auto piedziņā. Jāsaka gan, ka Latvijā šinī ziņā nekas nav mainījies un 100% tirgu veido ar dīzeļmotoriem darbināmi auto. Tiesa gan 2018. gada pašās beigās un 2019. gada sākumā Scania Latvia piegādāja uzņēmumam Dinotrans Baltijā pirmos LNG (sašķidrinātā dabas gāze) automobiļus. Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis: “Scania Latvia klienti arvien vairāk interesējas par videi draudzīgu kravas automašīnu risinājumiem, kas liecina par ilgtspējīgu transporta nozares pakāpenisku attīstību Latvijā. Pagājušajā gadā nodevām Baltijā pirmās ar LNG sistēmu darbināmās Scania kravas automašīnas, neskatoties uz to, ka Latvijā vēl nav atvērtas sašķidrinātās biogāzes uzpildes stacijas. Ar papildu drošības elementiem aprīkotos auto iegādājās uzticamais Scania sadarbības partneris SIA “Dinotrans” un tie galvenokārt brauks pa Skandināvijas ceļiem. Mēs esam priecīgi, ka spējam apmierināt ikviena transporta uzņēmuma prasības un vajadzības, jo Scania piedāvā tirgū visplašāko alternatīvo degvielu motoru klāstu.”
Lielo satiksmes autobusu tirgu 2019. gadā ir noteicis lielu darījumu (20 un vairāk autobusu) trūkums. Pagājušā gada 12 mēnešos Latvijā ir reģistrēti 41 M3 kategorijas autobusi, kas ir par 40% mazāk kā 2018. gadā. Vienīgo būtisko iegādi ir veicis Jēkabpils autobusu parks, papildinot savu parku ar 7 jauniem SOR markas autobusiem. Tomēr šis ir nozīmīgs darījums no degvielas izvēles viedokļa – šie ir Latvijā pirmie CNG, jeb ar saspiesto dabas gāzi darbināmi transportlīdzekļi. Pie jauniem enerģiju veidiem noteikti būtu jāmin arī Jūrmalas satiksme, kas ir iegādājusies 2 Solaris elektroautobusus, kas ir nākamais mazais solītis Latvijas pasažieru satiksmes elektrifikācijā.
Kopumā pagājušā gada autobusu tirgus ir bijis diezgan veiksmīgs Setra un Mercedes Benz autobusu pārstāvim M.E. LAT-LUX, kas pa abiem zīmoliem kopā ir piegādājis 15 autobusus un nodrošinot ar to 37% tirgus daļu. Tālāk seko SOR un MAN ar attiecīgi 17% un 12% tirgus. “Autobusu tirgus kritums pagājušajā gadā ir saistīts ar vairākiem notikumiem. Kā viens no galvenajiem ir minams reģionālo pasažieru pārvadājumu konkursa kavēšanās, kā rezultātā uzņēmumi neriskē atjaunot autobusu parkus būdami neziņā par nākotni. Tāpat tirgus attīstību ar vien vairāk ietekmē ar vien konservatīvāka banku politika attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, kā arī iedzīvotāju skaita sarukums, attiecīgi samazinot pasažieru pārvadājumu apjomu”, Viktors Stupaks, M.E.LAT-LUX komercdirektors.
