2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādīja stabilu 8.6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī ar vien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū. Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.
2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi, kopumā sasniedzot 8.6% pieaugumu. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien Jūnijā, Augustā un Novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20939 jauni automobiļi un mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim. Tas gan ir stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk kā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007-2008. gadu tirgum un visticamāk to sasniegs tuvāko 1-2 gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.
Šī gada tirgus struktūra nav būtiski mainījusies – nedaudz, līdz 33% ir pieaugusi privātpersonu tirgus daļa (iepriekš 31%), korporatīvie darījumi 25% (iepriekš 23%). Pēc vairākiem gadiem ar stabilu līzinga tirgus izaugsmi, šogad ir piedzīvots līzinga daļas samazinājums gan uzņēmumu (no 58% un 56%), gan privātpersonu (no 73% uz 70%) segmentos. “Kvalitatīva finansējuma pieejamība ir galvenais Latvijas autotirgus dzinējspēks, tas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tehnoloģiski attīstītu un ekoloģisku automobiļu iegādei. Pirmo finansējuma sabremzēšanos mēs jutām jau gadu iepriekš, bet tad vēl tas nebija tik ļoti redzams. 2019. gadā turpinājās gan līzinga tirgus konsolidācija, gan ietekme no finanšu no nozares “kapitālā remonta”, kas viss kopā ir licis bankām kļūt ar vien konservatīvākām. Finansējuma pieejamības mazināšanās ilgtermiņā būs ar negatīvu ietekmi uz autoparka attīstību”, Ingus Rūtiņš Auto Asociācija viceprezidents.
Jaunu pasažieru auto tirgū galvenie notikumi risinājās zīmolu reitinga augšgalā, kur par tirgus daļām cīnās VW, Toyota un Škoda modeļi. Ja 2018. gadā šie zīmoli veidoja 38.6% tirgus, tad šogad jau 42.6%. Tam ir vairāki skaidrojumi – ar dažādiem notikumiem Eiropā saistīti piegāžu kavējumi, kas no 2018. gada nogales tika pārcelti uz pagājušā gada pavasari, gan līdz šim nepietiekami novērtētā Škoda zīmola uzvaras gājiens, gan arī pilnīgi jauns Toyota RAV4 modelis, kas spēlē Latvijas tirgum tik svarīgajā kompakto apvidus auto klasē.
Kompakto apvidus automobiļu klase faktiski ir noteikusi arī visa tirgus attīstības tendenci. Šis ir lielākais tirgus segments Latvijā, sasniedzot gandrīz 30% visa tirgus. Jaunu modeļu pieejamība, izdevīgi cenas piedāvājumi un finansējums šinī klasē ir kritiski svarīgi. Vieglo pasažieru auto tirgus 2019. gadā pieauga par 8%, sasniedzot 18236 jaunus auto, kas ir nedaudz vairāk kā 1350 auto pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Savukārt kompaktā apvidus klase ir pieaugusi par 29% un gandrīz 1200 vienībām. 2019. gada modeļu tops ir pilnībā nomainījies, pirmās vietas pēc 12 mēnešiem ieņemot Toyota Corolla (899), Toyota RAV4 (883) VW Tiguan (817). Corolla ar lielu atrāvienu ir bijis autonomu dominējošais modelis. Divi no topa modeļiem VW Tiguan un Toyota RAV4 ir arī privātpersonu pirmā izvēle. 2018. gadā pirmo trijnieku veidoja VW Golf, Nissan Qashqai un VW Tiguan.
Vieglā komerctransporta tirgus ir pieaudzis par 13%, turpinoties jau pirms gada atsāktajam tirgus pieaugumam. Tirgus notikumus šajā segmentā galvenokārt ir noteikuši līderi pikapu klasē Toyota Hilux un Nissan Navara, bet pikapu klase veido 80% no visa komerctransporta tirgus pieauguma. Lielo furgonu klasē par pieaugumu lielā mērā ir jāpateicas Fiat Ducato un MAN TGE, kas savas tirgus daļas ir palielinājuši variākkārtīgi. Fiat Ducato lielākā piegāde ir veikta car sharing uzņēmumam City Bee. Vieglā komerctransporta tirgus top 3 veido VW (502), Renault (370) un Toyota (333). Savukārt modeļu top veido Toyota Hilux (256), Renault Master (241) un VW Crafter (211).
Kā jau ir ierasts, tad lielākos darījumus veido autonomu kompāniju veiktie iepirkumi. Lielo darījumu topa pirmajās 10 vietās 8 ir tieši autonomu kompānijas. Kopā autonomu darījumi veido gandrīz 50% no visiem korporatīvajiem darījumiem un 13% no visa vieglo automobiļu tirgus. Tas ir diezgan būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gada 10%. Latvijā ir ienācis jauns car sharing uzņēmums City Bee, kas ir veicis 205 auto iegādi. Savu autoparku turpina papildināt arī Carguru (70). Pirmajā desmitniekā bez autonomām ir Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma pavēlniecības iepirkums (196) un Latvenergo (111). Korporatīvo darījumu topu līdzīgi kā tirgū kopā veido tie paši trīs zīmoli – Toyota, VW un Škoda. Tiesa šeit ar nospiedošu pārsvaru pirmajā vietā atrodas Japānas zīmols un tas galvenokārt ir panākts ar ļoti agresīvu darbību autonomu segmentā, vairāk kā 2 reizes apsteidzot VW.
Aleksejs Radionovs, AS WESS izpilddirektors: “Korporatīvie klienti pieņem lēmumu par automašīnu iegādi un autoparka atjaunošanu vairāk balstoties uz racionāliem pamatiem. Visbiežāk tiek ņemti vērā gan speciālie iegādes nosacījumi, gan automašīnas otrreizējā vērtība un pieprasījums otrreizējā tirgū. Protams, tik pat svarīgs paliek servisa aspekts – cik ātri un izdevīgi ir iespējams veikt automašīnas servisa apkalpošanu un kopēja servisa kapacitāte. Kā arī, domājot par uzņēmuma reputāciju arvien vairāk uzņēmumu izvēlas zaļākas tehnoloģijas, kurās Toyota hibrīda automobiļi ir līderi apjoma segmentā. Bieži vien, izvērtējot visus augstākminētos aspektus korporatīvie klienti dod priekšroku Toyota zīmola automobiļiem.”
Ja neskaita autonomas darījumus, tad no uzņēmumiem, kas ir veikuši 20 un vairāk auto iegādes, visekoloģiskākos automobiļus ir izvēlējušies Aldaris (100g/km), Osama Distributors (102g/km), Maxima Latvija (104g/km).
Līzinga darījumu apjoms 2019.gadā ir bijis 60% apjomā pie tam gada otrajā pusē bieži vien nokrītot ievērojami zem 60%. Līzinga kompāniju reitingā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas - pirmo vietu ieņem Swedbank Līzings (27%), turpinot pagājušā gada otrajā pusgadā sākto ofensīvu, otrajā vietā ir nonācis Unicredit Leasing (24%), tālāk sekojot SEB Līzings (24%) un no pirmā trijnieka izkrītot iepriekšējā gada līderim Luminor (13%). Luminor tirgus daļa ir samazinājusies vairāk kā 2 reizes un ir skaidrs, ka tas saistīts ar stratēģijas maiņu tirgū. Gada nogalē turpinājās līzinga tirgus konsolidācija bankai Citadele iegādājoties Unicredit Leasing līzinga operācijas Baltijā. Kādas izmaiņas nesīs šī apvienošanās mēs redzēsim 2020. un 2021. gadā. Tomēr jau tagad ir jūtams, ka gan šie procesi, gan arī darbības, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un novēršanas likuma prasību izpildi, finanšu sektoru ir darījušas ievērojami konservatīvāku un kvalitatīva finansējuma iegūšana kļūst ar vien sarežģītāka. Kā jau iepriekš norādīts, tad tas atstās negatīvu ietekmi uz autoparka attīstību un t.sk. klimata mērķu sasniegšanu!
“Pēdējos gados likumdošanas ieviesto izmaiņu mērķis ir bijis panākt drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, uzliekot adekvātus, klientu aizsargājošus, ierobežojumus, kas kopumā darbojas sabiedrības interesēs. Par spīti mainīgajiem tirgus apstākļiem un regulatoru prasībām, līzinga kompānijas spējušas pielāgoties jaunajam regulējumam un tā ietvaros turpināt piedāvāt finanšu risinājumus”, Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Jevgenijs Belezjaks.
Privātpersonu segmentā visaktīvākais finansētājs ir bijis Swedbank Līzings, kas ir nodrošinājis 32% no visiem privātpersonu līzinga finansējuma darījumiem, tam seko SEB ar 27%. Savukārt uzņēmumu segmentā visaktīvākais ir bijis SEB Līzings, kas ir nofinansējis 25% no viesiem līzinga darījumiem, savukārt otrajā vietā esot Swedbank Līzings ar 23%.
Klimata jautājumi īpaši saistībā ar autobūvi pēdējos gados iegūst ar vien lielāku nozīmību un 2019. gads nav bijis izņēmums. Ir tikuši apstiprināti un grozīti Alternatīvo degvielu attīstības plāns, Transporta enerģijas likums, ar 2020. gadu palielinātas degvielu akcīzes nodokļa likmes, kā arī iesniegšanai Briselē sagatavots Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030. Pēdējais izraisīja arī lielu traci sabiedrībā un, varbūt arī labi, ka tā, jo vismaz beidzot par to sāka nopietni runāt. Vai tam visam būs arī kāda ietekme uz Latvijas autoparku, rādīs laiks. Pašlaik gan nekas neliecina par īpašam izmaiņām pircēju izvēlē. 2019. gadā Latvijā ir reģistrēti vien 90 jauni elektromobiļi, kas ir vien 0.43% no visa tirgus un par 17 vienībām vairāk kā 2018. Ar lādējamiem hibrīdiem ir vēl sliktāk un tie ir vien 14 auto, kas ir pat mazāk kā pirms gada un apmēram tikpat ir dabas gāzes automobiļu. Vieglo pasažieru automobiļu CO2 emisijas ir bijušas 131.7 g/km, kas ir tikai neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2018. gada 132.4 g/km. ES vidējais rādītājs 2018. gadā bija 120.6g/km. Un tas ir runājot tikai par jaunu auto tirgu, kamēr lietoto tirgū 12 gadīgam (vidējais vecums) auto 2019. gadā emisiju apjoms bija 181g/km.
Saskaņā ar Eiropas Autoražotāju asociācijas datiem 2019. gada 11 mēneši Eiropas vieglo pasažieru automobiļu tirgū ir noslēdzies ar 0.3% samazinājumu salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Ja gada pirmais pusgads bija ar vairāk kā 3% samazinājumu, tad gada otra puse jau uzrādīja stabilu izaugsmi. Arī šogad Eiropas tirgi turpina ietekmēties no dažādiem procesiem, kas ir saistīti ar izmešu standartu izmaiņām, ar to saistītām tehnoloģiju izmaiņām, sertifikācijas jautājumiem un galvenais tuvojošos 2021. gadu, kad ražotājiem katram vidēji ir jāsasniedz CO2 emisiju līmenis 95 g/km. Tas viss ietekmē piegāžu ķēdes, modeļu maiņas un arī patērētāju izvēli. Rezultātā kritumus vai stagnāciju ir uzrādījuši visi lielie, miljonu tirgi – Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija. Izņēmums ir Vācija ar 3.9% pieaugumu. Mūsu tuvākie kaimiņi ir ar ļoti atšķirīgām tirgus tendencēm – Igaunijai 1.8% pieaugums, kamēr Lietuvai izrāviens 44%, kas gan lielā mērā ir pateicoties reeksportam un neraksturo iekšējo tirgu. Abi kaimiņu tirgi joprojām atrodas mums neaizsniedzamā attālumā gan runājot par absolūtajiem skaitļiem, gan kā jauni automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem – EE - 24, LT – 17, kamēr LV nav pat 10 jauni vieglie pasažieru automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem.
Foto: Gadaauto.lv
