Latvijas lietotu vieglo automobiļu tirgus 2017. gadā “atdzīvojās” pēc pēdējo divu gadu lēnās lejupslīdes. Janvārī tika piedzīvots rekordliels pieaugums – 71%, salīdzinot ar 2016. gada reģistrācijas apjomu. Turklāt šajā sakarā ir arī sliktā ziņa – vidējā ievestā automobiļa vecums palielinājās.
2017. gadā beidzās ilgstošā reģistrācijas apjoma lejupslīde un tika ievestas un piereģistrētas gandrīz 54 000 lietotas vieglās pasažieru automašīnas, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, kad pirmoreiz reģistrētas tika 46 600 lietotas pasažieru automašīnas. Šis ir būtisks pieaugums pēc divu gadu lejupslīdes.
2017. gads sevi pieteica ar ievērības cienīgām nodokļu izmaiņām – pirmajā reģistrācijā vairs nebija jāmaksā automobiļu un motociklu nodoklis, kas iepriekš kalpoja kā barjera ievest attiecīga vecuma, motora tilpuma vai jaudas automobili. Šāds apgrūtinājums pārsniedza daža laba automobiļa vērtību, kas loģiski atturēja īpašnieku to ievest un reģistrēt. Lietotā ievestā vieglā pasažieru automobiļa vecums pēc šī nodokļa atcelšanas ir ievērojami pieaudzis – no 9,8 gadiem 2016. gadā un līdz 10,8 gadiem 2017. gadā. Spriediet paši, vai tas ir labi vai slikti. Var būt vecs un labs automobilis, bet jāņem vērā, ka Latviju nereti sasniedz automobiļi ar ievērojamu nobraukumu vai kādu defektu, kas šī spēkrata cenu padara pievilcīgu. Tehnoloģiski attīstītāks automobilis, kas spēj veikt avārijas bremzēšanu, ir aprīkots ar vairāk gaisa spilveniem u.c. aktīvajām un pasīvajām drošības sistēmām, Latviju sasniedz vēlāk.
Negatīvā tendence vislabāk ir redzama grafikā, kas attēlo pēdējos trīs gados ievesto automobiļu vecumu gados. Var redzēt, ka ar katru gadu samazinās to automobiļu imports, kas ir jaunāki par 10 gadiem, un 2017. gadā ir ievērojami palielinājies ievesto automobiļu skaits segmentā, kas ir vecāki par 10 gadiem. Grafiks parāda, ka jaunu pasažieru automobiļu cena Latvijā ir tik pievilcīga, ka mazlietotu automobiļu līdz trīs gadu vecumam imports praktiski nenotiek.
Populārāko zīmolu trijniekā ir notikusi vien pozīciju maiņa starp Volvo un Audi. Pirmajā vietā nemainīgi atrodas VW ar vairāk nekā 7800 reģistrētiem automobiļiem un 15,5% tirgus daļu, kas pieaugusi par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2016. gadu. Otrajā vietā pakāpies Audi ar gandrīz 7100 reģistrētiem spēkratiem un 14% tirgus daļu, kas ir 1,2 procentpunktu tirgus daļas pieaugums. Volvo ar gandrīz 6950 reģistrētiem lietotiem automobiļiem ir trešajā vietā ar 13,7% tirgus daļu, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir samazinājusies par 0,5 procentpunktiem. Attiecīgi 4. vietā ir BMW un piektajā vietā ir Opel. Pieci iepriekš minētie zīmoli aizņem 63% no visiem ievestajiem lietotajiem automobiļiem.
Bet kuri ir pirktākie modeļi? Pirktāko modeļu topā ir visu piecu pirktāko zīmolu modeļi – Audi A4 ar gandrīz 2900 reģistrētām vienībām, Audi A6 ar nedaudz vairāk nekā 2400 vienībām. Jāņem vērā, ka šie divi modeļi veido 75% no visiem reģistrētajiem šī zīmola automobiļiem. Trešajā vietā ir VW Passat ar 2080 reģistrētām vienībām, kam cieši seko BMW 3. sērijas modelis ar 2060 vienībām un VW Golf ar gandrīz 2050 reģistrētām vienībām. Kā redzams, topā nedominē apvidus klases auto, kas ir izteikts topu līderis jaunu auto reģistrācijā. Vienīgais apvidus klases pārstāvis, kas spējis iekļūt topā, ir devītajā vietā atrodamais Volvo XC90 ar 1000 pirmoreiz reģistrētiem spēkratiem.
Visi 2017. gadā ievestie populārākie lietotie automobiļi arī ir ar senu modeļa vēsturi, tie ir nopērkami gan mazlietoti, gan jau pieklājīgā vecumā. Vienīgais modelis no topa, kas vairs nav ražošanā, un ar tādu modeļa nosaukumu vairs nebūs pieejams, ir Volvo V70, ko nomainījis Volvo V90. Lietotas automašīnas izvēle bieži ir par labu iepriekšējai pieredzei un apkārtējo izvēlei. 46% no populārākajiem 10 modeļiem ir vecuma robežās no 11-15 gadiem, kas ir 2002. gada līdz 2006. gada spēkrati.
2017. gadā kopumā par 9 procentpunktiem palielinājies ievesto automobiļu īpatsvars vecumā virs 10 gadiem, un nu jau 53% no visiem importētajiem automobiļiem ir virs 10 gadu vecuma. Šāda automobiļa iegāde prasa papildu uzmanību, jo jāizvērtē automobiļa vēsture, jāiegūst par to pēc iespējas vairāk informācijas. Vēlams iepazīties ar citu lietotāju pieredzi ar attiecīgo modeli, lai jūs nepārsteidz neplānoti remonti. Īpaši jāpievērš uzmanība nobraukuma pārbaudei, jo tas var būt manipulēts, kas attiecīgi var novest pie neplānotām remonta izmaksām, nepareizi veiktām apkopēm, piemēram, nav nomainīta dzinēja sadales gāzu siksna pie attiecīgā nobraukuma, kaut gan pēc odometra “attīšanas” siksnas maiņas laiks it kā nav pienācis. Šādu darbību rezultātā var rasties nopietni bojājumi dzinējam. Tāpat jārēķinās, ka liels nobraukums ir nogurdinājis automobiļa mezglus un sistēmas un tie var iziet no ierindas ar lielāku varbūtību nekā automobilim ar mazu nobraukumu.
Ar kādu degvielu labāk braukt? Rēķinot nobrauktā kilometra pašizmaksu, liela pašizmaksas komponente ir degviela. Lētāka parasti ir dīzeļdegviela, un attiecīgas jaudas automobilis, aprīkots ar dīzeļdzinēju, vienmēr ir ekonomiskāks par radniecisku benzīnmotora auto. Tomēr ir jārēķinās, ka līdzvērtīgam dīzeļmotora auto vienmēr būs dārgāka apkope un remontos. Līdz ar to ir jābūt pietiekami lielam nobraukumam, lai dīzeļauto atmaksātos. Arī 2017. gads pagājis dīzeļa zīmē, un 82% auto īpašnieku ir izdarījuši izvēli par labu dīzelim. Pozitīva iezīme ir elektromobiļu popularitāte. 2017. gadā bez jebkāda finansiāla atbalsta pirmoreiz ir reģistrēti 38 lietoti elektromobili. Skaitļi ir mazi, bet, salīdzinot ar 2016. gadu, kad tika reģistrēti tikai 15 lietoti elektromobiļi, varam teikt, ka interese par elektromobiļiem ir vairāk nekā divkāršojusies. Elektromobilim ir virkne priekšrocību, jo īpaši, dzīvojot Pierīgā un vadot darba dienu Rīgā, – vari legāli visus apsteigt pa sabiedriskā transporta joslu un izmantot Rīgas domes apsaimniekotās stāvvietas bez maksas kaut vai 24 stundas diennaktī. Enerģijas izmaksas par 100 nobrauktiem kilometriem ar kompaktās klases elektromobili svārstās no 2,5 līdz 3,5 euro, kas ir nesasniedzams rezultāts fosilās degvielas automobilim. Protams, ka visi šobrīd nemetas pirkt elektromobiļus, jo, pirmkārt, viņu izvēle ir ierobežota un, otrkārt, arī lietota automobiļa cena ir relatīvi augsta un augstāka par salīdzināmu automobili ar iekšdedzes dzinēju. Populārākie reģistrētie elektormobiļi 2017. gadā bijuši BMW i3 un Nissan Leaf, no katra pa 11 automobiļiem nonākuši Latvijas autoparkā.
2018. gadā prognozējam 10% pieaugumu lietotu automobiļu segmentā, jo lielais vilnis, ko 2017. gada sākumā radīja nodokļu izmaiņas, ir norimis, kā arī 2018. gadā Valsts ieņēmumu dienests ir plānojis pastiprināti kontrolēt lietotu automobiļu iegādes dokumentus, kas pelēkajiem tirgotājiem ievērojami apgrūtinās nereģistrētu automobiļu pārdošanu. 2018. gadā ir jāpieņem atbildīgs lēmums arī tiem auto īpašniekiem, kas līdz šim ekspluatācijas nodokli maksāja pēc dzinēja tilpuma, masas un jaudas, bet no 2019. gada 1. janvāra viņiem aprēķina metodika mainīsies, un nodoklis tiks aprēķināts pēc radītajiem CO2 izmešiem uz nobraukto kilometru.
