Pirktākie lietotie automobiļi – VW, Volvo un Audi

Latvijas lietotu automobiļu tirgus 2016. gadā nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, izņemot to, ka 2016. gadā ir par 11% mazāk reģistrēti vieglie pasažieru automobiļi. Pērn Latvijā pirmoreiz reģistrēti nepilni 43 500 vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 5366 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš.

2016. gads ir jau otrais gads pēc kārtas, kad lietotu automobiļu imports samazinās. 2015. gadā samazinājums bija tikai 2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 2016. gadā jau ievērojami vairāk – 11%. Pamatā izskaidrojumi ir divi – daļa lietotu automobiļu pircēju sliecas par labu jauna spēkrata iegādei operatīvajā līzingā, bet otra daļa novērtē jau Latvijā ekspluatētos spēkratus, un sauklis “Tikko no Vācijas” vairs nav pārdošanas garants. Pateicoties CSDD gadiem uzkrātajai odometru rādījumu datubāzei un tirgū ienākot publiski pieejamiem automobiļu vēstures pārbaudes rīkiem kā, piemēram, autoDNA.lv, Latvijā ekspluatētās automašīnas ar pārskatāmu nobraukuma vēsturi tiek novērtētas. Reti kurš vairs tic tam, ka bagāts Rietumeiropas iedzīvotājs nopērk jaunu premium klases automobili, lai gadā ar to nobrauktu piecpadsmit tūkstošus kilometru. Ja arī tā ir, tad tā nav tā automašīna, kas vēlāk būs nopērkama par “sviestmaizi” otrreizējā tirgū.

Populārākais zīmolu trijnieks nav mainījies jau vairākus gadus. Skatoties plašāk – pat pirmais desmitnieks ir praktiski nemainīgs. Populārākais importētais zīmols arī pērn ir bijis VW ar 6636 reģistrētiem automobiļiem, kam seko Latvijā tik ļoti populārais zviedru autoražotājs Volvo ar 6163 importētiem automobiļiem. Trešajā vietā ir Audi ar 5552 automobiļiem. Pieminēšanas vērts ir ceturtajā vietā esošais zīmols BMW ar 5050 vienībām. Interesants ir fakts, ka trīs no četriem topa augšgalā atrodamajiem zīmoliem ir premium zīmoli. Jāmin, ka četri populārākie zīmoli veido vairāk nekā 50% no visām lietotu vieglo pasažieru automobiļu pirmajām reģistrācijām. Šajā sarakstā atrodami vēl 84 zīmoli, kuru reģistrēto automobiļu kopskaits veido 46% no visām reģistrācijām.

TOP10 populārāko modeļu augšgalā kā piektais ir ielauzies arī OPEL. Salīdzinot ar 2015. gadu, modeļu tops nav piedzīvojis īpašas izmaiņas, jo topu ir pametis tikai Volvo S60, kura vietu ieņēmis Volvo XC90. Pārējie modeļi praktiski bez lielām izmaiņām topā atrodas tajās pašās vietās. Interesanti, ka 10 modeļi veido 36% no visiem ievestajiem automobiļiem.

Tāds svarīgs lielums kā vidējais importētā automobiļa vecums ir pieaudzis no 9,7 gadiem uz 9,8 gadiem. Protams, pieaugums nav liels, bet, ņemot vērā reģistrāciju skaita samazināšanos un vidējā vecuma palielināšanos, varam secināt, ka samazinājums ir bijis to automobiļu segmentā, kas jaunāki par 10 gadiem. Iepriekš minēto apliecina arī automobiļu sadalījums pa vecuma grupām. Var uzskatāmi redzēt, ka gandrīz puse (44%) no visiem importētajiem automobiļiem ir vairāk nekā 10 gadus veci.

2016. gadā importēto vieglo automobiļu vidū palielinājies ar dīzeļdegvielu darbināmu automobiļu īpatsvars, un tas sasniedz jau 83,4% no visiem importētajiem vieglajiem automobiļiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Palielinoties vidējam vecumam un dīzeļa automobiļu īpatsvaram, var secināt, ka Latvijā ieplūst Rietumeiropā resursus izsmēluši ar dīzeļdegvielu darbināmi automobiļi, kuru uzturēšana vairs nav rentabla – jāmaina cieto daļiņu filtri, atgāzu recirkulācijas sistēmas, augstspiediena sprauslas u.c. komponentes. Nereti Latvijā šo sistēmu nomaiņas vietā praktizē to amputāciju ar saukli – “Tas jau vajadzīgs autoražotājam, nevis braucējam!”. Katrs autovadītājs, izkāpjot no automobiļa, kļūst par gājēju un tad gan laikam vairs nav laimīgs, stāvot ielas malā un elpojot nolietotu dīzeļmotoru atgāzes. Šīs sistēmas ir rezultāts Eiropas Komisijas izvirzītajām piesārņojuma normām. Nosakot šādas normas, EK ir domājusi par ietekmi uz cilvēka veselību. Dīzeļdzinējs cilvēkam ir viskaitīgākais, jo bez bieži apspriestā CO2, dīzeļautomobilim sadedzinot degvielu, rodas cietās daļiņas, nesadegusī degviela un slāpekļa oksīds, kas nepaceļas atmosfērā kā CO2, bet to ieelpo cilvēki. Šie ir vistiešākie veselības traucējumu un plaušu slimību cēloņi. Iespējams, ka laikā, kad automobiļu nodokļu politika tiek pārkārtota, lai patērētājs izvēlētos videi draudzīgāku transportlīdzekli, būtu īstais laiks sākt tehnisko kontroli cieto daļiņu filtriem un pārējām amputētajām sistēmām, kas palīdz samazināt kaitīgo izmešu nonākšanu vidē. Šobrīd Rīga saskaras ar paaugstinātu piesārņojumu, kas regulāri pārsniedz Eiropas direktīvas normas. Tieši individuālais transports ir lielākais kaitīgo izmešu radītājs pilsētā.

Procentuāli maznozīmīga, bet pozitīva tendence 2016. gadā ir elektromobiļu un spraudņa hibrīdu imports. Reģistrēti 15 elektromobiļi un 4 spraudņa hibrīdi, kas darbināmi ar elektrību un benzīnu. Visi četri reģistrētie spraudņa hibrīdi bija Opel Ampera automobiļi. Elektromobiļu imports gan sastāvēja no vairākiem zīmoliem – 8 Nissan Leaf, 2 BMW I3, 2 Ford Focus, 2 Tesla Model S un 1 Citroen C-Zero. Jāpiemin, ka visi iepriekš minētie elektromobiļu un spraudņa hibrīdi ir atbrīvoti no ekspluatācijas nodokļa, jo no 2017. gada 1. janvāra stājās spēkā nodokļu likmes pēc CO2 izmešu daudzuma, un automobiļi ar CO2 dadzumu 50g/km ir atbrīvoti no šī nodokļa.

Auto Asociācija prognozē, ka 2017. gadā lietotu pasažieru automobiļu imports atgriezīsies 2015. gada līmenī. Pamatojums ir atceltais automobiļu un motociklu nodoklis, kas bija kā pirmā barjera, liekot pamatīgāk apdomāt pirkumu. Ir jāņem vērā, ka jaunajai nodokļu sistēmai ir divu gadu pārejas periods un šis laiks ir jāizmanto, lai pieņemtu pareizu lēmumu, ar ko braukt pēc tam, kad arī tirgū esošajiem auto nodokli aprēķinās pēc CO2 izmešu vērtības. Lai arī tas attieksies tikai uz tiem automobiļiem, kas jaunāki par 01.01.2009, pēc diviem gadiem šādi auto jau būs vecāki par 10 gadiem, un modelim ar nelielu CO2 izmešu daudzumu būs liela nozīme. Tiesa gan, ka patērētājs ir kļuvis izglītotāks un vairs neizvēlas automobili ar falsificētu vēsturi un pārbauda to pirms pirkšanas, kas liek domāt, ka izpratne par CO2 ir tikai laika jautājums.

2016. gadā ir reģistrēts 71 transportlīdzeklis, kas ir vecāks par 30 gadiem un var pretendēt uz statusu „Vēsturisks Spēkrats”, bet par šiem transportlīdzekļiem detalizētāk kādā no nākamajām preses relīzēm.