2014. gadā Latvijā pirmreizēji ir reģistrēti 49747 lietoti pasažieru automobiļi, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš (44574). Pieauguma tempi gan ir nedaudz samazinājušies salīdzinājumā ar +14% 2013. gadā. Bažīgs ir fakts, ka pirmreizēji reģistrēto lietoto automobiļu vecuma struktūrā mazinās 5-7 gadu īpatsvars. Tas nozīmē, ka mūsu autoparks neatjaunojas ar augsti ekonomiskiem un mazu izmešu automobiļliem.
Latvijas autoparks joprojām saglabā trešā vecākā autoparka statusu ES. 5-7 gadu segmentā ir noticis samazinājums, kamēr 8-10 un 11-29 gadu segmenti ir pieauguši. 2014. gadā vecuma segmentā līdz 10 gadiem tika reģistrēts 61% no visām reģistrācijām, kamēr gadu iepriekš tie bija 63%. Kopējais pirmo reizi reģistrēto auto vidējais vecums nav pieaudzis, tomēr ir jāņem vērā, ka tas jau šobrīd ir 10 gadi, kas ir ļoti daudz. „Latvija diemžēl nav tā turīgākā valsts ES un lietoto automobiļu tirgum ir, un vēl ilgi būs ļoti būtiska loma autoparka attīstībā. Pagājušā gada nogalē Latvija pievienojās ES Klimata un enerģētikas politikas satvaram laikposmā līdz 2030. gadam, kas paredz būtiskus CO2 izmešu samazinājumus Latvijas tautsaimniecībā. Savukārt lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots ir autotransports un īpaši vieglais pasažieru un vieglais komercransports. Tas nozīmē, ka ir kritiski svarīgi, ar kāda vecuma, kādu tehnoloģiju, kādu degvielas patēriņu un kādu CO2 emisiju automobiļiem tiek uzpildīts mūsu autoparks. Tam ir jāpakārto nodokļu politika, citi motivācijas instrumenti, lai rezultātā mainītos sabiedrības izvēle par labu zemāku izmešu automobiļiem” skaidro Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas viceprezidents.
Dīzeļmotori ir dominējošā izvēle no gada uz gadu. To īpatsvars ir nemainīgs arī 2014. gadā - 79% (39517) no visiem reģistrētajiem auto. „Analizējot Latvijas autoīpašnieku braukšanas paradumus, tādai dominancei nav racionāla pamatojuma. Citiem vārdiem sakot autobraucēju daļa, kas brauc tik daudz, lai dīzeļa izvēle būtu ekonomiski pamatota, ir relatīvi neliela. Jāņem vērā arī tas, ka ievesto lietoto auto vidējais vecums ir 10 gadi, un to pirmā dzīve ir beigusies jau Eiropā. Protams, tie joprojām ir braucami, tomēr vairumā gadījumu sasnieguši vecumu, kad ir nepieciešamas zināmas investīcijas, lai novērstu jaudas zudumus, degvielas patēriņa, izmešu pieaugumus, defektus transmisijā utt. Eiropā šie auto tiek nopirkti ar lieliem nobraukumiem, jo tad tiem ir mūsu tirgum atbilstošākā cena. Tad mūsu tirgus veic masveida odometru sagrozīšanu u.c. lietas, lai automobiļus padarītu svaigākus un peļņu nesošākus. Gala rezultātā pircējs iegūst auto par 15-20% lētāk, kā tam faktiski būtu jāmaksā, ja automobiļa vēsture nebūtu falsificēta. Dīzeļa auto kļūst par „izdevīgu” darījumu un dominējošo izvēli”, stāsta Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas viceprezidents.
2014. gadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, kad lietotu auto iegādājas juridiska persona. Ja 2013. gadā tādi bija tikai 9% no visām reģistrācijām, tad pagājušajā gadā jau 15% iegādājās tieši juridiskas personas. Juridisko personu īpatsvara pieaugums ir lieliska ziņa, jo tas nozīmē, tiek deklarēts PVN no darījuma summas un pieaug arī darījumu caurspīdīgums, jo mazāk norēķinu notiek skaidrā naudā.
Lietotu automobiļu tirgū zīmolu tops ir saglabājies nemainīgs salīdzinājumā ar 2013. gadu – tirgus līderis joprojām ir VW ar 18% (20% 2013), tam seko Volvo ar nemainīgiem 14%, Audi ar 12% (13% 2013), bet ceturtajā un piektajā vietā ir BMW un Opel. Top 5 zīmoli pavisam kopā veido 64% no tirgus. I. Rūtiņš: „Zīmolu tops un modeļu izvēle liecina par to, ka sabiedrības pirkšanas ieradumi nav mainījušies. Dominē kompaktās, vidējās un lielās klases modeļi, vairumā gadījumu pārstāvoši premium segmentu. Vēlme apliecināt sociālo statusu, viena automobiļa politika ģimenē, slikti ceļi, braukšanas ieradumi – tas viss nosaka pirkšanas ieradumus.”
