Ingus Rūtiņš
Auto Asociācijas viceprezidents
Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja Finanšu ministra Andra Vilka secinājums, ka zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkstot līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai un tādēļ Finanšu ministrija aicina publiskā diskusijā izteikt viedokļus uzņēmēju organizācijām. Vēlāk gan tas tika atsaukts kā pārpratums un, iespējams, ka tas tāds arī bija. Parasti gan šādas ziņas ne no kā nerodas un, visticamāk, ka valdībā sarunas tomēr ir bijušas.
Pirms pāris mēnešiem, apmeklējot LDDK biedru kopsapulci, man bija iespēja klātienē noklausīties arī Finanšu ministra komentāru par Latvijas zemajiem nodokļu ieņēmumiem, salīdzinājumā ar IKP – 27% ar tendenci jau nākamajā vai aiznākamajā gadā samazināties līdz 25% līmenim. Šāds līmenis ir vairāk salīdzināms ar Āzijas valstīm, bet mūsu vēlme ir dzīvot kā attīstītā Ziemeļeiropā. Tik tālu es pilnībā piekrītu mūsu Finanšu ministram. Kur tad ir meklējams risinājums?
Vairākus gadus Auto Asociācija ir centusies pievērst ministriju uzmanību neefektīvām nodokļu iekasēšanas metodēm automobiļu tirdzniecības, servisa un rezerves daļu nozarē. Mūsu novērojumi liecina, ka nodokļu iekasēšana ir smieklīgi maza un pamatā tā tiek nodrošināta tikai uz nozarē lielu, redzamu uzņēmumu rēķina. Piemēram, pēc VID datiem par 2012. pārskata gadu, Auto Asociācijas biedru veiktie nodokļu maksājumi veido 43,8 milj LVL, kas ir 56% no kopējiem VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem nozarē. Tai pašā laikā šo uzņēmumu skaits veido tikai 0,8% no visiem nozares uzņēmumiem, savukārt ieņēmumi – 32% no auto tirdzniecības un remonta nozares kopējiem ieņēmumiem. Loģiku šeit, laikam, meklēt nevajadzētu.
Auto Asociācija katru gadu veic nozares uzņēmumu gada pārskatu datu monitoringu, iegūstot informāciju par nozares attīstību, darbinieku skaitu, algām. Niansēti pārzinot auto remonta pakalpojumu sniegšanas procesus, pakalpojumu un resursu cenas, mēs ar pietiekamu precizitāti varam veikt aplēses par nodokļu (ne)nomaksu. Droši varam apgalvot, ka servisos nodokļu maksāšanas tradīcijas nepastāv vispār. Mūsu aplēses rāda, ka aptuveni 95% no visiem remonta pakalpojumu nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem pārstāv ēnu ekonomiku, t.sk., aptuveni 85% darbinieku saņem aplokšņu algas vai arī to atalgojuma optimizācijai ir izmantoti citi instrumenti. Mūsu aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem „garām aizgājuši” aptuveni 30 milj euro tikai saistībā ar algu nodokļiem vien.
Attiecībā uz lietotu automobiļu tirdzniecību jāmin fakts, ka vairāk kā 85% automobiļu, kas ir pirmo reizi reģistrēti Latvijā, ir reģistrēti uz fizisku personu. Tas pats par sevi nav nekas nosodāms, ja vien neradītu dažus jautājumus. Galvenais lietotu auto importa tirgus mums ir Vācijā. Vācijā, savukārt, ir izteikta uzņēmumu automobiļu politika un, piemēram, Premium segmentā ap 75% Vācijas autoparka ir reģistrēti tieši uz kompānijām, bet atsevišķiem auto zīmoliem pat līdz 85%. Latvijā šajā pašā auto segmentā uz privātpersonām tiek ievesti ap 73%% automobiļu. Grūti iedomāties, ka Latvijas privātpersonas ir tik ļoti aktīvas automobiļu importētājas, piedevām vēl zaudējot PVN atskaitīšanas iespējas, ja iegāde ir bijusi no PVN maksātāja Vācijā. Ja kādam no atbildīgajām amatpersonām būtu interese iedziļināties šajā procesā, tad mēs varētu pastāstīt no kurienes šādam „biznesa modelim” aug kājas, un kas būtu darāms, lai valsts no šāda veida „uzņēmējdarbības” iekasētu nodokļus. Lieki piebilst, ka valsts minētajā gadījumā katru gadu zaudē PVN ieņēmumus aptuveni 15 miljoni EUR apmērā, pie tam, minētais aprēķins ir ļoti pieticīgs un tikpat ļoti ir iespējams, ka reālajā dzīvē neiekasētais PVN ir dubultliels.
Summējot iepriekš aprakstītos neiegūtos nodokļu ieņēmumus, zaudēto nodokļu summa ir 45-60 milj euro gadā. Un šeit vēl nav minēta auto rezerves daļu un remonta materiālu tirdzniecība, auto kapsētu darbība. Viss minētais ir no nozares, kas IKP pienes ap 5%. Ja vien mēs nemēģinām sevi mānīt, ka šis ir vienīgais ekonomikas segments ar tik nožēlojamu stāvokli, tad āri nonākam pie neiekasētiem nodokļiem, kas grozās jau vismaz ap 1 miljardu EUR. Ļoti izbrīna valsts pārvaldes vienaldzīgā attieksme pret šo potenciālo ieņēmumu avotu! Vēl vairāk, valdība Finanšu ministrijas personā jau gadiem ilgi nav izrādījusi nekādus taustāmus centienus mainīt kārtību publiskajos iepirkumos, liedzot piedalīties uzņēmumiem, kuri pārstāv ēnu ekonomiku. Nožēlojamākais, ka nodokļu nemaksātāji aktīvi piedalās publiskajos iepirkumos un vairumā gadījumu arī noslēdz iepirkumu līgumus.
Kā jau iepriekš minēju, mēs esam pārliecināti, ka auto tirdzniecības un remonta nozare nav unikāla un līdzīga situācija ir novērojama arī pārējās tautsaimniecības nozarēs. Esot tik milzīgam neizmantotam nodokļu iekasēšanas potenciālam uzskatām, ka diskusija par nodokļu celšanu ir vairāk kā nekorekta un aicinām Finanšu ministru organizēt diskusijas par nodokļu efektīvāku iekasēšanu nozarēs, pieaicinot uzņēmēju organizācijas, ekonomikas un finanšu ekspertus.
Protams, varam arī nedarīt neko un turpināt nožēlojami nīkuļot. Tikai tādā gadījumā nevajadzētu populistiski pareģot Latvijas izaugsmi 10, 20 vai 50 gadu laikā, ar mērķi sasniegt Eiropas Savienības labklājības vidējo līmeni.
