Auto asociācija: kā cerībā iekasēt papildu miljonu valsts pazaudēja trīs miljonus latu

Raugoties pa Rīgas ielām braucošās automašīnās, tā vien gribas priecāties, ka kaimiņi – igauņi un lietuvieši – aktīvi viesojas mūsu valstī. Turklāt viņi komunicē skaidrā latviešu valodā. Taču patiesībā priecāties nav par ko. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka daudzi uzņēmēji izvēlējušies savu uzņēmumu spēkratus reģistrēt kaimiņu valstīs Lietuvā un Igaunijā. Un ne jau lai īpaši izceltos vai pajokotu. Tam ir ļoti loģiski un pragmatiski izskaidrojumi, kas mērāmi ļoti konkrētos simtos un tūkstošos latu.

Tuvākajā laikā plānots pieņemt jaunu likumu, kas vēl lielāku skaitu automašīnu īpašnieku pamudinās vismaz painteresēties par auto reģistrēšanu kaimiņvalstīs un izmaksām, kas ļauj ietaupīt diezgan ievērojamas summas. Zaudētājs šajā gadījumā būs Latvijas budžets. Tādēļ Auto asociācija vēršas pie valdības, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ar priekšlikumu, kā sakārtot šo jomu tā, lai ieguvējs būtu valsts budžets un luksus klases priekšmeti netiktu iejaukti biznesa darījumos.

Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu. It kā jau viss taisnīgi – ja jau reiz luksus priekšmets, kādēļ tad to iejaukt saimnieciskajos darījumos. Taču ir viens „bet”, kas nešķiet loģisks - luksus automašīnas definīcija.  Tā ņemta no tālajā 2007.gadā pieņemtā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (kad PVN bija tikai18%, 21% vietā), kas nosaka, ka luksus klases automašīna ir tāda, kas maksā vairāk nekā 30 000 latus kopā ar PVN.

Norma, kas neļāva izdevumus norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos, spēkratu turētājiem lika domāt par auto reģistrēšanu kaimiņu valstīs. Kā liecina statistika, pēdējos piecos gadus ik gadu pa 500 līdz 1000 pieaudzis to auto skaits, kas reģistrētas kaimiņvalstīs, bet izņēmušas atļauju pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pēc Auto Asociācijas aplēsēm pēc šādas normas ieviešanas Latvijā reģistrēto automašīnu, kas dārgākas par 30 000LVL, skaits saruks vēl par 50%.

Kad tika pieņemta norma par uzņēmuma ienākuma nodokli, tika rēķināts, ka valsts budžets papildus iekasēs aptuveni miljonu latu. Pēc Auto asociācijas datiem lielais kaimiņvalstīs reģistrēto auto skaits patiesībā radījis Latvijas valsts budžetam zaudējumus trīs miljonu latu apmērā (neiekasētās PVN un CSDD nodevas). Šie līdzekļi ir papildinājuši Igaunijas un Lietuvas valsts kases. Jaunā norma, šo procesu varētu tikai paātrināt un plānoto papildu miljonu vietā atkal varētu izrādīties zaudēti vēl lielāki miljoni.

Lai risinātu situāciju uzskatām, ka pirmkārt, ir skaidri jānodefinē, kas ir luksus klases auto un jāveic nopietni pārrēķini, nosakot luksus klases auto cenas slieksnis.

Atbalstot Finanšu ministrijas iniciatīvu un saprotot pašreizējo situāciju, ka „ir nepieciešams noteikt PVN likumā, kas ir luksusa automašīna, un tādām automašīnām noteikt priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu”, norādām, ka nav saprotama Likumprojektā minētā (pārņemtā) luksusa automašīnas noteiktā vērtība LVL 25 424 LVL (bez PVN). Cenas ziņā šāda automašīna nav uzskatāma par „nepamatoti dārgu”. Produktu par luksusa priekšmetu iespējams uzskatīt tikai un vienīgi ņemot vērā tā greznumu, ne funkcionalitāti/drošības aprīkojumu.

Pirmkārt, Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, t.sk., ES, visas automašīnas tiek dalītas klasēs un no 2012.gada ir spēkā Auto Asociācijas izstrādātais automašīnu klasifikators. Saskaņā ar to, luksus automobiļa statusam atbilst „Lielā Premium klase” un „Kupejas, kabrioleti un rodsteri Premium” automašīnu iedalījums, jo reprezentācijas jeb luksus auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs ar izteiktiem papildus komforta elementiem u.tml.

Otrkārt, visas automobiļu klases līdz „vidējai klasei” ieskaitot, (izņemot „S”, „R”, „RS” u.tml. versijas), nav un nevar būt reprezentatīvie jeb luksusa automobiļi, jo neatbilst luksus preces definējumam. Tie ir funkcionāli automobiļi dažās modifikācijās ar paaugstinātu komfortu (ādas salons, četru zonu klimata kontrole u.c.) un paaugstinātu drošības līmeni (Quattro, xDrive). Automobiļa cena nekādā gadījumā nenosaka, ka vienas un tās pašas klases automobilis var kļūt par luksusa preci.

          Ņemot vērā minētos luksusa automobiļa uzskaitījumu (kas nav izsmeļošs), norādām, ka automobili par luksusa jeb ekskluzīvu preci iespējams uzskatīt vienīgi gadījumos, ja tā vērtība bez PVN pārsniedz vismaz 41 320 latu. Tāpēc mūsu priekšlikums – noteikt luksusa automobiļa slieksni sākot no 41 320 latiem (bez PVN), atbilst FM sākotnējai iecerei paredzēt aizliegt uzņēmumiem izdevumu norakstīšanu patiešām ekskluzīvu marku automašīnām.

          Vēršam uzmanību uz būtisku faktu, ka globālās inflācijas un pievienotās vērtības nodokļa pieauguma par 3% dēļ, premium zīmolu automobiļu cenas, sākot no 2007.gada, ir palielinājušās vidēji par 10%. Piemēram, Audi A6 3.0 TDI Quattro (bāzes aprīkojums) cena pašreiz ir 50 000 EUR (ar PVN), šīs automobiļa markas un modeļa cenas pieaugums no 2007.gada ir bijis 5 000 EUR.

Tādēļ Auto asociācija aicina iesaistītās puses nopietni diskutēt par luksus auto definīciju un cenu slieksni, kā arī ieklausīties auto tirgotāju viedoklī.  Un tad jau drīzāk nonāksim pie gala rezultāta, ka valsts budžetā ieripos papildu plānotie miljoni, nevis attapīgie auto īpašnieki atradīs veidus un iespējas, kā no nodokļu un nodevu nomaksas izvairīties pilnībā.