Pieaugot interesei par virsbūvju remonta uzņēmumu (VRU) sertifikāciju un uzņemot apgriezienus, ir sertificēts pirmais neatkarīgais VRU, kurš nav ne LPAA, ne LAVRA biedrs.
2012. gada 29. augustā notika SIA „LĀDE” virsbūvju remonta darbnīcas Airītes ielā 8, Liepājā sertifikācija. VRU auditā piedalījās neatkarīgie auditori Edmunds Antenišķis („Autopalete”) - vecākais auditors un Māris Ķesteris („Veģu Auto”) - auditors. Kā novērotāji piedalījās arī LPAA projektu vadītājs Jānis Kalējs un LPAA viceprezidents Ingus Rūtiņš. Sertificējot VRU, neatbilstības kvalitātes kritērijiem netika konstatētas. Saskaņā ar auditoru ziņojumu 2012. gada 5. septembrī LPAA valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs pieņēma lēmumu par sertifikāta piešķiršanu SIA „LĀDE”, apliecinot, ka uzņēmums spēj profesionāli un kvalitatīvi veikt automobiļu virsbūvju remontu neatkarīgi no markas un modeļa, automobiļu mezgliem un detaļām, kas ir izgatavotas no tērauda un plastiskiem materiāliem, kā arī to, ka uzņēmumā, ar pieejamajiem resursiem, nevar veikt alumīnija un kompozīto materiālu detaļu un mezglu remontu, kā arī leģēto tēraudu kontaktmetināšanu. Piešķirtais sertifikāts apliecina, ka SIA „LĀDE” rīcībā ir savas kompetences līmenim nepieciešamās iekārtas un tehnoloģijas, atbilstoši apmācīts personāls, kā arī uzņēmumā tiek izmantoti ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstoši materiāli un tehnoloģijas.
Saskaņā sertifikācijas nolikumu VRU, veicot automobiļu virsbūvju remontus, ievēro minēto:
- Automobiļa garantijas laikā remontus veic atbilstoši attiecīgā ražotāja veiktajām apmācībām un noteiktajām remontu tehnoloģijām, izmantojot ražotāja noteiktos specinstrumentus un iekārtas;
- Automobiļa pēcgarantijas laikā remontus veic atbilstoši attiecīgā ražotāja, un/vai neatkarīga piegādātāja veiktajām apmācībām un noteiktajām remontu tehnoloģijām.
SIA „LĀDE” valdes priekšsēdētājs Edgars Dreija: „Padziļināti iepazīstoties ar sertifikācijas kritērijiem no uzņēmēja viedokļa ar 15 gadu stāžu servisu darbībā, pamanu daudzas lietas, kas darbosies pavisam efektīvi tikai tad, ja tiks pieņemti lēmumi valstiskā līmenī un VRU sertifikācija iegūs valsts atbalstu. Ir ļoti labi, ka auto remonta nozarei tik nozīmīgā kvalitātes procesu kontrolē ir iesaistītas valsts uzraudzības iestādes: VID, CSDD, PTAC u.c.. Tomēr nozīmīga loma ir arī apdrošināšanas kompāniju ietekmei:
a) normstundas cena ir kritusies apmēram par -50%, rezultātā uzņēmuma attīstība jāatliek uz „labākiem laikiem”;
b) pēdējos divos gados sākusies jauna AAS prakse – gatavot tāmes pēc fotogrāfijām un par zemāko cenu, tāme un treilera pakalpojumi netiek apmaksāti un papildtāme nedrīkst pārsniegt 10%. Šādas sistēmas praktizēšana rada nopietnus riskus satiksmes drošibai, jo apskatot cietušo automašīnu dzīvē, bieži gadās tā saucamie „slēptie defekti”, kas var krietni sadārdzināt sākotnējās tāmes izmaksas, prasot daudz lielākus ieguldījumus;;
c) apdrošināšanas kompānijām VRU ieguldījumi sertifikācijas kritēriju izpildē, kas netieši var atspoguļoties normstundu cenu kāpumā, nozīmē peļņas zaudējumus;
d) izmaksas skaidrā naudā ir vistiešākā ēnu ekonomikas stimulēšana, jo veiktās izmaksas netiek izmantotas tām paredzētajiem mēŗkiem – kvalitatīvam un drošam automobiļu remontam.
Par nodokļu nomaksu:
a) Uzņēmums, kurš maksā nodokļus, nevar samaksāt krāsotājam 3-4Ls/produktīvo stundu, tāmēšanu, algu servisa vadītājam un grāmatvedei, elektrību, krāsošanas kameras apkuri, un amortizāciju, iekļaujoties 12Ls/h, ko šobrīd pieprasa AAS. Par normstundas cenu vienoties ir aizliegts, bet, lai tiktu stimulēta godīga nodokļu konkurence un patērētāju ieguvums, tomēr loģiskiem pieturas punktiem ir jābūt, līdzīgi kā vidējā alga nozarē, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka vidējā alga Rīgā, Liepājā vai Preiļos atšķiras.
Par CSDD: sen ir aktuāls jautājums – vai pastāv to automašīnu uzskaite, kas iekļuvušas CSNg un/vai kādas pēc CSNg šīs automašīnas atgriežas satiksmē? Vai CSDD veic atzīmi par šo automašīnas avarēšanu un vai tiek veikta tās padziļināta tehniskā apskate? Ja tā ir remontēta autorizētā servisā, tad izdruka par virsbūves ģeometriju apliecina cietušās automašīnas atbilstību tās sākotnējam tehniskajam stāvoklim, bet, ja nē – kas kalpo par pietiekamu pamatojumu faktam, ka automašīna ir remontēta atbilstoši tās ražotāja noteiktajiem tehniskajiem standartiem, lai tā atbilstu arī visām drošības prasībām?
Par vides aizsardzību: Kopš 2004. gada 21. aprīļa, kad Eiropas Komisijas pieņēma regulu par ūdens bāzes krāsu lietošanu un šķīdinātāja bāzes krāsu aizliegumu, ir pagājuši 8 gadi, bet, piemēram, Liepājā, cik man zināms, to ievēro tikai Peugeot – Citroen centrs. Tas, ka šīs krāsas un tehnoloģija it kā ir dārgāka, lai gan videi draudzīgāka, nevienu neinteresē. Visu nosaka cena.
Secinājums par VRU sertifikāciju: Svarīgi, lai sertifikācijas uzraudzības padome savstarpēji vienotos par kopējiem mērķiem – pieprasīt no sertificētiem VRU kvalitatīvu pakalpojumu, pilnīgu nodokļu nomaksu un atbildību par automobiļa drošību ceļu satiksmē. Pretējā gadījumā LPAA un LAVRA labie nodomi paliks tikai uz papīra. Ir svarīgi, lai minētie VRU sertifikācijas kopīgie mērķi tiktu virzīti risināšanai valdībā.”
